07.09.2012.

Iekšzemes kopprodukts pieaug, nākamajos ceturkšņos izaugsme mazināsies

  • Igors Kasjanovs
    Igors Kasjanovs
    Latvijas Bankas ekonomists

Centrālās statistikas pārvaldes precizētie dati liecina, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās šā gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2011. gada 2. ceturksni ir audzis par 5.0% (pēc neizlīdzinātiem datiem). Savukārt salīdzinājumā ar šā gada 1. ceturksni (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem) – par 1.3%. Tādējādi salīdzinājumā ar pirms mēneša publiskoto IKP ātro novērtējumu nav veiktas būtiskas datu korekcijas (ceturkšņa izaugsme koriģēta par 0.3 procentpunktiem uz augšu, bet gada izaugsme – par 0.1 procentpunktu uz leju), taču šodien publicētie dati iekļauj sevī aptverošāku statistisko informāciju, kā arī ir zināms IKP komponentu sadalījums. Turklāt pēc Eurostat novērtējuma Latvijas IKP gada izaugsme joprojām ir straujākā Eiropā. Pie reizes šodien koriģēti arī iepriekšējo gadu IKP dati. 2011. gada IKP izaugsme gan nav pārskatīta, bet 2010. gada IKP sarukums palielināts no -0.3% uz -0.9%.

Privātā patēriņa komponents 2012. gada 2. ceturksnī deva lielāko artavu IKP izaugsmē (gada izaugsme – 7.2%; devums IKP izaugsmē – 4.9 procentpunkti). Privātā patēriņa komponents pēdējā laikā ir visstabilākais un aug aptuveni vienā tempā ar kopējo IKP izaugsmi, kas arī ir loģiski, jo privātais patēriņš ir lielākais IKP komponents. Privātais patēriņš aug līdzi ļoti mērenajam reālā atalgojuma fonda kāpumam. Visticamāk, tuvākajā nākotnē šī tendence turpināsies – uz to norāda arī Eiropas Komisijas noskaņojuma rādītāju patērētāju aptaujas jautājums par nākamo 12 mēnešu uzkrājumu apjomiem. Iedzīvotāji plāno mazāk uzkrāt, tātad lielāku daļu savu pašreizējo ienākumu novirzot patēriņam. Kopējais patērētāju noskaņojums Latvijā šogad ir saglabājies stabils, pretstatā – lielākajā daļā Eiropas valstu tas ir būtiski mazinājies.

Tāpat būtu jāizceļ bruto pamatkapitāla veidošanas jeb investīciju komponents. Tieši investīcijas šobrīd nodrošina Latvijas tautsaimniecības izaugsmes noturību pret nelabvēlīgajiem ekonomikas notikumiem Eiropā. Investīciju apjoms šā gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu ir pieaudzis par 20.5% (devums IKP izaugsmē – 4.3 procentpunkti). Tas, ka investīciju komponents pieaug strauji, nav pārsteigums ­– būvniecības (kas ir ļoti liela investīciju daļa) dati jau iepriekš liecināja, ka ir atsākusies salīdzinoši augsta investīciju aktivitāte. Tas ir skaidrojams gan ar augsto ražošanas jaudu noslodzi (2012. gada 3. ceturksnī – 72.0%, kas ir augstākais rādītājs kopš 2006. gada beigām), gan arī ar Eiropas Savienības fondu administrēšanas ciklu – proti pakāpeniski nobeigumam tuvojas šis plānošanas periods – tādēļ aktivizējas ES fondu apguve, un šobrīd valstī tiek īstenoti vairāki lielie investīciju projekti. Tikmēr bruto kapitāla komponentes (kas papildus investīcijām iekļauj sevī arī krājumu pārmaiņas) gada pieauguma temps bija vien 1.0%, ko noteica būtisks krājumu apjoma samazinājums, ko gan var vērtēt pozitīvi – jo mazāki tiek veidoti krājumi, jo raitāk tirgo.

Šā gada 2. ceturksnī preču un pakalpojumu reālais eksports ir audzis par 3.8%, bet imports – par 3.7%. Reālais preču eksporta pieaugums bija 4.1%, bet pakalpojumu – 3.1%. Tikmēr preču imports auga par 3.1%, bet pakalpojumi – par 10.2%. Tādējādi eksporta pieauguma tempi otro ceturksni pēc kārtas ir augstāki par importa pieauguma tempiem. Tomēr, tā kā importa komponents IKP ir lielāks, tā negatīvais devums guva virsroku pār eksporta pozitīvo devumu un ārējā bilance kopumā IKP sniedza negatīvu devumu gada izaugsmē – 0.3 procentpunktus.

Ja raugās uz IKP no ražošanas puses, tad vairumā tautsaimniecībai svarīgajās nozarēs gan ceturkšņa, gan gada pieauguma tempi ir bijuši ievērojamos plusos. Tā apstrādes rūpniecībā pievienotā vērtība šā gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 9.0%, būvniecībā – par 23.5%, bet tirdzniecībā– par 6.1%. Arī transporta nozarē gada pieauguma tempi saglabājās augsti – 7.5%. Tikmēr negatīvi pieauguma tempi tika novēroti finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (-2.6%), operācijās ar nekustamo īpašumu (-4.9%), valsts pārvaldes un aizsardzības nozarē (-1.7%), kā arī veselības un sociālās apdrošināšanas nozarē (-2.4%).

Latvijas IKP izaugsme pēdējā laikā ir bijusi pozitīva un stabila. Sagaidāms, ka šā gada. 3. ceturksnī IKP ceturkšņa pieaugums nedaudz saruks, tomēr izaugsme saglabāsies pretstatā daļai Eiropas valstu. Pirmie operatīvie rādītāji par š.g. 3. ceturksni (rūpniecības produkcijas apjomi, mazumtirdzniecības apgrozījums, nodokļu ieņēmumi, noskaņojuma rādītāji) norāda uz to, ka 3. ceturksnis ir iesācies vismaz iepriekšējā ceturkšņa līmenī un pat nedaudz augstāk. Vakar Eiropas Centrālā banka paziņoja par jauniem pasākumiem cīņā ar Eiropas parādsaistību krīzi, apņemoties neierobežotā daudzumā uzpirkt problēmvalstu īstermiņa (līdz 3 gadiem) parādzīmes. Finanšu tirgi šo soli noteikti uz brīdi uzņems pozitīvi, bet tas nemainīs fundamentālos reālās ekonomikas izaugsmes faktorus. Tomēr tas ir kārtējais solis, kas dod laiku, lai veiktu reformas un budžetu izdevumu mazināšanas, kas savukārt ietekmē ekonomikas izaugsmes pamatu nākotnē. Savukārt gada pieauguma tempi jau ar 3. ceturksni mazināsies, ko galvenokārt noteiks bāzes efekts.

Gada otrajā pusē saglabāsies Latvijas izaugsmi bremzējoši riski. Jau ir daudz rakstīts un atkārtots par krīzi Eiropas ekonomikā un šajā jomā neparedzamajām norisēm. Lai arī Latvijas rūpnieki un eksportētāji veiksmīgi turpina diversificēt savus produktu un pasūtītāju portfeļus, ir jāpatur prātā, ka ekonomiskās problēmas šobrīd ir ne tikai Eiropā. Pakāpeniski bremzējas Ķīnas ekonomikas izaugsme, ASV ekonomika tuvojas kārtējai parādu sloga "barjerai", bet pieaugošās naftas, pārtikas un citu izejvielu cenas apdraud industriāli attīstīto ekonomiku izaugsmes iespējas.

Iekšzemē gada otrajā pusē svarīgākā aktualitāte būs nākamā valsts budžeta izstrādāšana un pieņemšana, kas būs izaicinājumiem pilns process, it īpaši ņemot vērā tuvojošās pašvaldību vēlēšanas. Tāpat šobrīd ir jāpatur prātā, ka Eiropas krīzes dēļ iespējamo negatīvo scenāriju ir ievērojami vairāk kā pozitīvo. Ir jāturpina uzsāktās strukturālās reformas izglītībā, veselībā, enerģētikā un uzņēmējdarbības vidē, kas nodrošinās tautsaimniecības izaugsmi vidējā un ilgtermiņā.

Latvijas tautsaimniecība ir uz pareizā ceļa – šobrīd augam par spīti Eiropas un globālās ekonomikas problēmām. To pierāda 11 izaugsmes ceturkšņi pēc kārtas. Tas pierāda, ka līdz šim pieņemtie ekonomiskās politikas lēmumi ir bijuši vērsti pareizā virzienā, un jāturpina strādāt pie reformām, kas nodrošinātu noturīgu izaugsmi arī nākotnē.

APA: Kasjanovs, I. (2024, 26. apr.). Iekšzemes kopprodukts pieaug, nākamajos ceturkšņos izaugsme mazināsies. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1144
MLA: Kasjanovs, Igors. "Iekšzemes kopprodukts pieaug, nākamajos ceturkšņos izaugsme mazināsies" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 26.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/1144>.

Līdzīgi raksti

Restricted HTML

Up