09.11.2011.

Latvijas eksports vēl manāmi kāpj, bet pieaug arī globālā neskaidrība

  • Ramune Cērpa
    Ramune Cērpa
    Latvijas Bankas ekonomiste

Septembrī turpināja augt gan preču eksports, gan imports: eksporta mēneša kāpums bija 3.3% un gada kāpums – 16.1%, savukārt importa – attiecīgi 2.6% un 17.7%.

Lai gan pagaidām eksporta pieaugums ir diezgan noturīgs, sagaidāms, ka tas tuvākajā nākotnē kļūs lēnāks gan ārējā pieprasījuma vājināšanās, gan pasaules cenu spiediena mazināšanās dēļ.

Pirmkārt, lai gan Latvijas eksports uz eiro zonas problēmvalstīm, t.i., Īriju, Itāliju, Grieķiju, Portugāli un Spāniju, ir neliels un Latvijas un šo valstu finanšu sistēmām nav ciešu saistību, tomēr notikumi Eiropā var negatīvi ietekmēt arī mums svarīgu tirdzniecības partnervalstu ekonomisko izaugsmi. Piemēram, Vācijas un Lielbritānijas banku sektors ir finansējis Grieķijas valsts un privātā sektora parādu, un šīm valstīm ir nozīmīga vieta mūsu eksporta struktūrā. Turklāt ekonomikas bremzēšanās minētajās valstīs vājinātu pieprasījumu arī citās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs, jo, piemēram, Vācija ir galvenā tirdzniecības partnere daudziem mums svarīgiem tirgiem – Zviedrijai, Polijai, Dānijai, Krievijai.

Otrkārt, preču cenas pasaules tirgū, reaģējot uz pieprasījuma vājināšanās riskiem, jau samazinās. Tādējādi, lai gan dažas Latvijas eksporta preču grupas iepriekš pieauga gan uz apjoma, gan uz cenu pieauguma rēķina, šo preču cenām sākot samazināties pasaules tirgos, eksporta ienākumi var samazināties.

Treškārt, uz to, ka ārējais pieprasījums kļūs vājāks, norāda arī PMI (Purchasing managers Index) apstrādes rūpniecības indekss vairākās Latvijas tirdzniecībai svarīgās partnervalstīs (sk. 1. attēlu).

Latvijas eksporta galvenajās preču grupās, kas veido attiecīgi 15.1%, 11.8% un 17.5% no kopējā Latvijas eksporta apjoma pirmajos deviņos mēnešos, šī gada septembrī salīdzinājumā ar augustu bija vērojams pieaugums – lauksaimniecības un pārtikas precēm 25.2%, mehānismiem un elektroiekārtām 0.7%, koksnei 2.9%. Savukārt Latvijai svarīgajā metālu un to izstrādājumu eksportā pēc straujā kāpuma jūlijā un augustā š. g. septembrī notika straujš kritums par 18.1%.

Arī preču imports noturīgi audzis, tomēr importa kāpums nerada bažas. Pirmkārt, aptuveni divas trešdaļas no kopējā Latvijas importa šī gada pirmajos deviņos mēnešos bija kapitāla preces un starppatēriņa preces, kas atspoguļo ražošanas un investīciju palielinājumu. Importa pieaugums šī gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu izejvielu un kapitālpreču produktu grupās bijis nozīmīgs, piemēram, minerālproduktiem par 90.2%, parastajiem metāliem un to izstrādājumiem par 44.4%, mehānismiem un elektroiekārtām par 25.6%. Tātad importa pārsniegums pār eksportu lielā mērā atspoguļo apstrādes rūpniecības un investīciju atkopšanos. Patēriņa preču importa pieaugums ir sagaidāms mērens, atspoguļojot lēno mājsaimniecību patēriņa atkopšanos.

1. attēls. PMI apstrādes rūpniecības indekss dažās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs

PMI apstrādes rūpniecības indekss dažās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs

Avots: Reuters

APA: Cērpa, R. (2024, 17. apr.). Latvijas eksports vēl manāmi kāpj, bet pieaug arī globālā neskaidrība. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1234
MLA: Cērpa, Ramune. "Latvijas eksports vēl manāmi kāpj, bet pieaug arī globālā neskaidrība" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 17.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/1234>.

Līdzīgi raksti

Restricted HTML

Up