Kā Latvijas uzņēmumi, kuriem bija ekonomiskās saites ar Krieviju, pielāgojās tirdzniecības sankcijām?

Vienlaikus, identificēt "skartos" uzņēmumus nemaz nav tik vienkārši. Proti, ne visi uzņēmumi, kuriem pirms pilna mēroga iebrukuma bija tirdzniecības saites ar Krieviju, būtu uzskatāmi par "skartajiem". Daudzi no tiem 2022. gadā būtu tirdzniecības attiecības ar Krieviju izbeiguši, pat ja karš nebūtu sācies. Kā redzams 1. attēlā, laikposmā no 2010. gada līdz 2020. gadam katru gadu aptuveni 30–40 % Latvijas uzņēmumu, kuri tirgojās ar Krieviju, šo tirgu nākamajā gadā pameta.

Tādēļ, lai identificētu tos uzņēmumus, kuri faktiski piedzīvoja tirdzniecības traucējumus, analīzē izmantots mašīnmācīšanās algoritms, kura mērķis ir prognozēt, vai uzņēmums, kurš ar Krieviju tirgojās 2021. gadā, būtu šo tirdzniecību turpinājis 2022. gadā, ja nebūtu sācies pilna mēroga iebrukums.

Nākamais izaicinājums ir saprast, cik smagi skarts bija katrs uzņēmums – galu galā ne visiem uzņēmumiem Krievija bija vienlīdz svarīgs noieta tirgus. Šim nolūkam pētījumā tiek izmantoti divi rādītāji: tirdzniecības saišu apmērs un sankciju ietekmes apmērs. Tirdzniecības saišu apmērs atspoguļo apgrozījuma īpatsvaru, ko uzņēmums 2021. gadā guva Krievijā, tādējādi atspoguļojot potenciālo traucējumu apmēru. Jo lielāks ir šis rādītājs, jo uzņēmumam svarīgāks bija Krievijas tirgus. Savukārt sankciju ietekmes apmērs norāda tādu preču apjomu tirdzniecībā ar Krieviju, kuras vēlāk tika aizliegtas saskaņā ar ES sankcijām.

2. un 3. attēls liecina, ka abu komponentu ietekme uzņēmumu vidū būtiski atšķiras: dažu uzņēmumu tirdzniecības apjoms ar Krieviju ir neliels, savukārt citiem viss apgrozījums veidojas Krievijā. Turklāt dažu uzņēmumu tirgotās preces nonāk sankciju sarakstos pilnā apjomā, bet citu tirgotās tajos netiek iekļautas.

Empīriskā analīze liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas uzņēmumu, kuri 2021. gadā tirgojās ar Krieviju (un kuri saskaņā ar prognozēm 2022. gadā plānoja tirdzniecību turpināt), 2022. gadā tirdzniecību pārtrauca. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem tas ir būtisks pieaugums. 4. attēlā redzama aplēstā tirgus pamešanas varbūtība atkarībā no sākotnējā tirdzniecības saišu apmēra ar Krieviju uzņēmumam, kuru neskar ar sankcijām saistītie aizliegumi (pārtrauktā līnija), un uzņēmumam, kuru šādi aizliegumi skar (nepārtrauktā līnija). Sākotnējais tirdzniecības saišu apmērs ir svarīgs (pat ļoti). Uzņēmumi, kuru tirdzniecības saišu apmērs bija neliels, daudz biežāk pameta Krievijas tirgu, savukārt uzņēmumi, kuru tirdzniecības saišu apmērs bija ļoti liels, biežāk darbību tajā turpināja. Jāatzīmē, ka precēm noteiktās sankcijas ir svarīgas, taču šķiet, ka tās tieši neietekmē uzņēmumu lēmumu pārtraukt darbību Krievijas tirgū. Taču sankcijas, iespējams, ir paaugstinājušas darījumu izmaksas, kā arī paplašinājušas juridiskos riskus, mudinot piesardzības nolūkā tirgu pamest arī tādus uzņēmumus, kurus sankcijas tieši neskar. Pat tādu uzņēmumu vidū, kas turpināja darbību Krievijas tirgū, vidējais eksporta apmērs būtiski samazinājās.

Kā uzņēmumi pārvarēja šo tirdzniecības šoku? Daudzi pārtrauca darbību Krievijas tirgū bez nopietniem savas uzņēmējdarbības traucējumiem. Bet citiem, kuru tirdzniecības saišu apmērs ar Krieviju bija ļoti liels, klājās citādāk.

Pirmkārt, to eksportētāju vidū, kuri Krievijā guva vairāk nekā 25 % no sava apgrozījuma, būtiski pieauga uzņēmuma slēgšanas iespējamība. Tāpat šīs grupas dzīvotspējīgajos uzņēmumos darbinieku skaits saruka vidēji par 10 %. Ikmēneša dati par darbaspēku liecina, ka šī ietekme uz nodarbinātību īstenojās strauji un būtisks darbinieku skaita samazinājums bija redzams jau 2022. gada vidū. Kopumā šie secinājumi norāda, ka sankcijas neradīja uzņēmumiem plašas grūtības, tomēr tās būtiski un tūlītēji ietekmēja uzņēmumus, kuru ekonomisko saišu apmērs ar Krieviju bija vislielākais.

Otrkārt, daudzi eksportētāji, kuru ekonomisko saišu apmērs ar Krieviju bija ierobežots, pārtrauca tirdzniecību ar Krieviju un paplašināja savu klātbūtni citos ārvalstu tirgos. Tas liecina par zināmu noturību un elastību. Pastāv liecības, ka uzņēmumi, kuru ekonomisko saišu apmērs ar Krieviju bija lielāks, īpaši tie, kurus skāra konkrētu produktu aizliegumi, pārorientējās uz Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstīm. Varbūtība, ka uzņēmumi sāks eksportēt uz NVS valstīm, būtiski palielinājās, ja uzņēmumiem sākotnēji bija tirdzniecības saites ar Krieviju, turklāt gandrīz puse no jaunajām tirdzniecības attiecībām aptvēra ES sankcijām pakļautās preces. Tas liecina par potenciālu izvairīšanos no sankcijām vai to apiešanu.
Turpretī importētāji tirdzniecību pārorientēja retāk. To vidū vērojama lielāka tendence samazināt kopējo importa aktivitāti. Tas norāda, ka aizstāt importu, iespējams, ir grūtāk nekā atrast jaunus eksporta tirgus.

Treškārt, tirdzniecības šoks ietekmēja arī finanšu rezultātus uzņēmumos, kuru tirdzniecības saišu apmērs ar Krieviju bija vislielākais. Šo uzņēmumu apgrozījums un pelnītspēja būtiski samazinājās. Eksportētāji, kuru tirdzniecības saišu apmērs ar Krieviju bija mazs, kopumā saglabāja (vai pat palielināja) apgrozījuma līmeni, taču arī to pelnītspēja saruka (nedaudz). Šie rezultāti liecina, ka pat tad, ja uzņēmumi veiksmīgi pielāgo savu tirdzniecības plūsmu, var rasties augstākas izmaksas, kas pasliktina peļņas maržas.

Kopumā šie rezultāti norāda, ka sankcijas ekonomiski ietekmē tos Latvijas uzņēmumus, kuriem pirms kara bija ciešas tirdzniecības saites ar Krieviju, savukārt citi uzņēmumi pielāgojas salīdzinoši viegli.