29.02.2016.

2015. gada beigas iezīmējas ar tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanos

Saskaņā ar šodien publicētajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijas tautsaimniecības izaugsme 2015. gada 4. ceturksnī ir jūtami sabremzējusies, apliecinot augsto nenoteiktību un riskus, ko rada ārējās vides faktori. Iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ceturkšņa laikā ir samazinājies par 0.3%, IKP gada pieauguma tempam 4. ceturksnī noslīdot līdz 2.3%.

Saskaņā ar sezonāli izlīdzinātiem datiem 2015. gadā kopumā Latvijas IKP pieaudzis vien par 2.6%. Jāatzīmē, ka 2015. gada 4. ceturkšņa precizētais IKP novērtējums bijis zemāks nekā janvāra beigās publicētais ātrais novērtējums.

2015. gadā izaugsmi galvenokārt noteicis privātais patēriņš (kāpums arī 4. ceturksnī), kuru visu gadu balstījis salīdzinoši straujais reālās neto darba samaksas kāpums. Sagaidāms, ka privātais patēriņš turpinās noteikt izaugsmi arī 2016. gadā, strādājošo pirktspējai turpinot pieaugt un patērētāju nākotnes redzējumam par savu finansiālo stāvokli saglabājoties stabilam.

Savukārt investīciju un eksporta jomā situācija nav viennozīmīga. 2015. gada 4. ceturksnī bija vērojams investīciju un eksporta apjomu kritums. Uz salīdzinoši zemu investīciju apjomu jau iepriekš norādīja ne pārāk iepriecinošās ziņas par būvniecības sektora veikumu 4. ceturksnī. Investīciju apjomu kritums 2015. gada beigās atspoguļojās arī kapitālpreču importa un kopējā importa apjomu samazinājumā.

Lai gan 2015. gadā kopumā investīciju apjoms ir pieaudzis, nenoteiktība par nākotnes attīstību un ārējās vides riski jūtami kavē straujāku investīciju atkopšanos. Tādēļ arī 2016. gadā sagaidāma vien mērena investīciju aktivitāte. Kā liecina uzņēmumu aptaujas, investīcijas vēl joprojām lielā mērā ir atkarīgas no Eiropas Savienības (ES) fondu pieejamības. Pāreja uz jauno ES fondu plānošanas periodu nerit tik raiti kā gribētos lēnās Ministru kabineta noteikumu izstrādes dēļ, tādējādi vairojot bažas par iespējamu pārrāvumu ES fondu finansējumā.

Eksportam 4. ceturksnis bija ne pārāk veiksmīgs (samazinājums reālā izteiksmē, ja salīdzina ar 2014. gada 4. ceturksni), tomēr 2015. gadā kopumā eksporta apjomi nedaudz pieauguši, neskatoties uz vājo ārējo pieprasījumu un saspīlēto ģeopolitisko situāciju.

Eksporta attīstība 2016. gadā solās būt izaicinājumiem pilna. Lai gan Eiropas Komisija vairākām mūsu partnervalstīm šogad saredz straujāku izaugsmi nekā 2015. gadā, globālajā ekonomikā joprojām pastāv augsta nenoteiktības pakāpe (piemēram, situācijas pasliktināšanās Brazīlijā un Ķīnā). Tādēļ paļauties tikai uz ārējā pieprasījuma kāpumu nevajadzētu. Investīcijas konkurētspējas celšanai, kā arī jaunu tirgu apgūšana joprojām ir galvenais ceļš eksporta apjomu palielināšanai.

Kopumā 2015. gadā izaugsme balstījās uz stipru privāto patēriņu, kas zināmā mērā maskēja vājo ārējo pieprasījumu un stabilitātes trūkumu investīciju pieaugumā. Arī 2016. gads solās būt līdzīgs, tomēr ilgtermiņā viens pats patēriņš valsts ekonomiku sildīt nespēs. Šobrīd ārējās vides faktori neveicina ne eksporta, ne investīciju pieaugumu, tāpēc jo svarīgāki kļūst pasākumi Latvijas uzņēmējdarbības vides un citu jomu sakārtošanai, veicot nepieciešamās strukturālās reformas. Varam cerēt, ka darbības nodokļu politikas pārskatīšanā, kā arī valsts budžeta izdevumu efektivitātes novērtēšanā nodrošinās ne tikai sabalansētu budžetu, bet arī padarīs uzņēmējdarbības vidi konkurētspējīgāku.

APA: Vilerts, K. (2022, 28. sep.). 2015. gada beigas iezīmējas ar tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanos. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/861
MLA: Vilerts, Kārlis. "2015. gada beigas iezīmējas ar tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanos" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 28.09.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/861>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up