30.10.2014.

3. ceturksnī atgriežamies pie stabilākas mazumtirdzniecības izaugsmes, bet vai uz ilgu?

Kopumā 2014. gada 3. ceturksnis mazumtirdzniecībā raksturojams kā pakāpeniska pieauguma periods, kurā nozīmīgākā ietekme bijusi cilvēku rīcībā esošo ienākumu kāpumam. Piesardzību rada vairāki faktori, tostarp patērētāju noskaņojuma pasliktināšanās, neskaidrā ģeopolitiskā situācija, nepietiekami straujā ekonomiskā atkopšanās Eiropā u.c.

Mazumtirdzniecība 3. ceturksnī ir turpinājusi augt - salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pārdošanas apjomi palielinājās par 3.8%, savukārt salīdzinājumā ar 2. ceturksni - par 0.6%.

1. pusgadā mazumtirdzniecības dinamika bija ļoti svārstīga – straujš kritums janvārī un februārī pēc eiro ieviešanas, tam sekojošs kāpums martā, patēriņa "sprādziens" aprīlī silto Lieldienu dēļ un atkal kritums maijā un jūnijā. Pēc šī "amerikāņu kalniņu" paraugdemonstrējuma, mazumtirdzniecība jūlijā atkārtoti uzrādīja strauju izaugsmi un tikai nedaudz zaudēja šo līmeni augustā un septembrī.

Tādējādi kopumā norises 3. ceturksnī varam raksturot kā atgriešanos pie stabilāka pakāpeniska pieauguma, kuru galvenokārt nosaka rīcībā esošo ienākumu kāpums, nevis kādi vienreizēji faktori.

Pilnībā vienreizēju faktoru ietekme gan nav izslēgta, jo katrs gads nāk ar savu laikapstākļu un brīvdienu "scenāriju", turklāt šogad vērojams straujš tūristu skaita kāpums, īpaši saistībā ar Rīgas statusu kā Eiropas kultūras galvaspilsētai. 3. ceturksnis ir tūrisma sezonas kulminācija, tāpēc ārvalstu viesu tēriņi arī ir devuši savu artavu tirdzniecības vietu ienākumos.

Analizējot mazumtirdzniecību, jāņem vērā arī ģeopolitiskais fons. Lai gan Krievijas sankcijas tiešā veidā vairāk skar ārējo, nevis iekšzemes tirdzniecību, tomēr piedāvājums un cenas var mainīties arī pašmājās – piemēram, pienam cenas samazinājās, tomēr augļiem un dārzeņiem, kur arī varēja gaidīt Krievijas sankciju samazinošu ietekmi, cenas septembrī pieauga. Līdz ar to, vismaz pagaidām, palielinoties atsevišķu preču piedāvājumam vietējā tirgū, iedzīvotāju maciņiem tas lielu atslogu nedeva.

Krievijas-Ukrainas konflikts mazumtirdzniecību nozīmīgāk var ietekmēt netiešā veidā. Patērētāju noskaņojuma rādītājs pēdējos mēnešos ir nozīmīgi pasliktinājies. Neskaidrās ģeopolitiskās situācijas, Eiropa Savienības valstu tautsaimniecību lēnās atkopšanās un citu faktoru dēļ iedzīvotāji var kļūt vēl piesardzīgāki un veidot uzkrājumus, ierobežojot tēriņus.

Privātais patēriņš jau kopš pērnā gada ir galvenais iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes noteicējs. Tam ir arī lielākais īpatsvars IKP izlietojumā – aptuveni 62% no IKP. Ja mājsaimniecības sāks samazināt tēriņus, tad to jutīs ne tikai tirgotāji, bet arī ražotāji, būvnieki, pakalpojumu sniedzēji un, visbeidzot, arī valsts budžets. 

APA: Rutkovska, A. (2019, 15. nov.). 3. ceturksnī atgriežamies pie stabilākas mazumtirdzniecības izaugsmes, bet vai uz ilgu?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/959
MLA: Rutkovska, Agnese. "3. ceturksnī atgriežamies pie stabilākas mazumtirdzniecības izaugsmes, bet vai uz ilgu?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 15.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/959>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up