05.11.2018.

Apstrādes rūpniecība – ne cepta, ne vārīta: pavāru trūkst un katliņi - mazi

Foto: Shutterstock

Apstrādes rūpniecība 3. ceturksnī saglabājusi līdzīgus izaugsmes tempus kā 2. ceturksnī. Kopumā uz pērnā gada straujā kāpuma fona varēja cerēt uz dinamiskāku nozares izaugsmi.

Galvenais šķērslis straujākai attīstībai ir piedāvājuma puses nepietiekamā kapacitāte, kas darbinieku trūkuma un augsto ražošanas jaudu noslodzes dēļ neļauj apmierināt daudzās nozarēs vērojamo augsto pieprasījumu. Uz augsto pieprasījumu norāda vairākas asociācijas (piemēram, mašīnbūves), tomēr makroekonomiskie rādītāji iezīmē izaugsmes bremzēšanos tirdzniecības partnervalstīs, kas signalizē par iespējamu ārējā pieprasījuma mazināšanos.

Pēc sliktāka snieguma jūlijā apstrādes rūpniecība augustā sasparojās, bet septembris atkal licis vilties. Tādējādi kopumā 3. ceturkšņa rezultāts nav slikts, bet arī ovācijas nerada: 0.9% izaugsme salīdzinājumā ar 2. ceturksni un 2.4% - salīdzinājumā ar pērnā gada 3. ceturksni. Šogad pieredzētas arī dažādas likstas: ugunsgrēks elektronikas flagmaņa "Mikrotīkls" noliktavā, ķīviņi par farmācijas milža "Olainfarm" vadību u.c. Lielāko vilšanos apakšnozaru dalījumā šogad sagādājusi īpatsvarā svarīgā (~15% no apstrādes izlaides) pārtikas, īpaši piena pārstrādes nozare, ar izteikti lejupvērstu attīstības dinamiku. Šajā apakšnozarē ir divi "neveiksmes stāsti": "Baltic Dairy Board" Bauskā un "Latvian Dairy" Sērenē, kas pārtrauca maksāt par piegādāto pienu un neilgā laikā uzkrāja vairāku miljonu eiro parādus zemniekiem. Citiem piena pārstrādātājiem  gan gads bijis samērā sekmīgs, un arī gada nogale solās būt ražīga. Samērā labi rezultāti ir arī citās apakšnozarēs, īpaši automobiļu un to detaļu ražošanā, elektrisko iekārtu ražošanā, ķīmisko produktu ražošanā, kokrūpniecībā u.c., tomēr pēc pērnā gada straujās izaugsmes augstus pieauguma tempus ir grūti noturēt, turklāt ražošanas kāpināšanai ir savi ierobežojumi.

Piedāvājuma puses kapacitātes nepietiekamība gada laikā turpināja saasināties, līdz ar darbinieku trūkumu pastiprinot spiedienu uz algām, tomēr 4. ceturksnī gan jaudu noslodžu, gan izaugsmi ierobežojošo faktoru mērījumos iezīmējies "lūzums" (skatīt 2. attēlu). Visticamāk, tās tomēr ir tikai īstermiņa svārstības un tendences atjaunosies. Vairākums no Latvijas eksporta un inovācijas balvas ietvaros apmeklētajiem ražotājiem norāda uz arvien pieaugošu darbaspēka pieejamības problēmu. Statistikas dati liecina, ka investīcijas ražošanas iekārtās bijušas nelielas, tātad nevar gaidīt arī risinājumu augstās jaudu noslodzes jautājumā.

Pēdējā laikā gan ir izskanējuši vairāki jauni lieli investīciju projekti, tomēr tie plānoti citās nozarēs, galvenokārt enerģētikā un tirdzniecībā. No ieguldījumiem apstrādes rūpniecībā lielākās cerības saistāmas ar jau iepriekšējā ceturkšņa komentārā minētajiem uzņēmumiem: kokskaidu plātņu ražotāju "Kronospan Riga", pārtikas ražotāju "Orkla" un citiem mazākiem projektiem. Kā min nozaru asociācijas, investē gan daudzi, bet pamatā tiek ieguldīts automatizācijas un efektivitātes uzlabošanā, lai tā risinātu trūkstošā darbaspēka problēmu, bet mazāk ir ražošanas paplašināšanas plānu.

Lai gan ik pa brīdim apstrādes rūpniecība pozitīvi pārsteidz, tomēr bez apjomīgākām investīcijām nav īsti pamata cerēt uz straujāku izaugsmi. Protams, pārsteigumus mēdz sagādāt arī kādas jaunas un inovatīvas produkcijas idejas, kas realizējas arī galvu reibinošās finanšu rādītāju eksplozijās, tomēr, lai šādi gadījumi ietekmētu kopējo rūpniecības veikumu, nepieciešams laiks, darbaspēka un kapitāla ieguldījumi. Tomēr iedvesmai ir vērts ieskatīties patlaban notiekošo Eksporta un inovācijas balvas uzņēmumu vizīšu atspoguļojumos, kas līdzās citām ziņām pieejami portāla Delfi Biznesa sadaļā.

1. attēls. Apstrādes rūpniecības apakšnozaru produkcijas apjoma indeksi 2018. g. 3.cet., g/g, % (izlaides svari, %)

Apstrādes rūpniecības apakšnozaru produkcijas apjoma indeksi
Avots: CSP

2. attēls. Rūpniekus ierobežojošie faktori, %

Rūpniekus ierobežojošie faktori
Avots: Eiropas Komisija

 

APA: Rutkovska, A. (2018, 16. nov.). Apstrādes rūpniecība – ne cepta, ne vārīta: pavāru trūkst un katliņi - mazi. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4305
MLA: Rutkovska, Agnese. "Apstrādes rūpniecība – ne cepta, ne vārīta: pavāru trūkst un katliņi - mazi" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 16.11.2018. <https://www.makroekonomika.lv/node/4305>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up