04.10.2011.

Apstrādes rūpniecības izlaide augustā nedaudz sarūk

Rūpniecības produkcijas izlaide augustā (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem) saruka par 0.4%, tajā skaitā apstrādes rūpniecība – par 1.6%. It kā sērīgas meldijas būtu priekšlaicīgi skandināt – šis nelielais samazinājums nāk pēc samērā nozīmīga uzlabojuma iepriekšējā pusgadā, turklāt šajā laikā uzlabojies arī pieprasījums vietējā tirgū. Tomēr ārējā pieprasījumā nekādu labāku ziņu joprojām nav, un Eiropas (un ne tikai) orķestris atskaņo vien skumjus muzikālus fragmentus, brīžiem saklausāmas pat kapu zvanu skaņas.

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide un apgrozījums vietējā un ārvalstu tirgos (sezonāli izlīdzināti dati, pret 2010. janvāri, %)

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide un apgrozījums vietējā un ārvalstu tirgos (sezonāli izlīdzināti dati, pret 2010. janvāri, %) 

Avots: CSP, LB aprēķini. Komentārs: produkcijas izlaide tiek novērtēta salīdzināmās cenās, savukārt apgrozījums – faktiskajās cenās, attiecīgi produkcijas realizācijas un izlaides dinamikas atšķirības galvenokārt nosaka cenu pārmaiņas

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada augustu apstrādes rūpniecība saglabā kāpumu (+6.4%), pieauguma tempam gan pakāpeniski sarūkot augstākas sasniegtās bāzes dēļ. Straujš gada kāpums bija vērojams šādās nozarēs: gatavo metālizstrādājumu ražošanā (+49.0%), elektrisko iekārtu ražošanā (+36.8%), apģērbu ražošanā (+25.8%), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (+17.1%), datoru, elektrisko un optisko iekārtu ražošanā (+15.4%), tekstilizstrādājumu ražošanā (+10.6%), kā arī kokmateriālu ražošanā (+7.5%). Toties kritums saglabājās farmaceitisko vielu ražošanā (-24.3%) un ķīmisko vielu ražošanā (-24.6%).

Eiropas Savienībā rūpniecības sektora noskaņojuma rādītājs sāk atgādināt sniega bumbu – tas turpina ripot lejup, iegūstot arvien lielāku paātrinājumu: septembrī kritums jau sasniedza 3.3 punktus. Latvijas rūpnieku vērtējums gan par 2.0 punktiem uzlabojās, tomēr dinamika ir svārstīga, un drīzāk varētu runāt par stabilu vērtējumu. Interesanti, ka Eiropas un Latvijas ražotāju redzējums bija samērā saskanīgs līdz 2010. gada vidum, bet tad to ceļi šķīrās, Latvijas rūpniekiem saglabājot piesardzību, bet Eiropā kopumā optimisms auga – acīmredzot priekšlaicīgi.

Rūpniecības sektora noskaņojuma rādītājs (atbilžu saldo)

Rūpniecības sektora noskaņojuma rādītājs (atbilžu saldo)

Avots: Eiropas Komisija

Vēlreiz apkopojot norises rūpniecībā:

a) Latvijas rūpniecības izlaide augustā nedaudz sarukusi, bet tas ir noticis uz samērā strauja iepriekšējā pusgadā notikušā kāpuma fona;

b) vērtējums par Latvijas rūpniecības uzņēmumu un nozares nākotnes izredzēm ir piesardzīgi stabils;

c) Eiropas Savienības valstis turpina amerikāņu kalniņu cienīgas virāžas.

Ko tas varētu nozīmēt? Iespējams, "misteram Fiksam ir plāns", t.i., mūsu rūpnieki zina, kā patverties no globālajām vētrām ar stabilām tirgus daļām, jaunām nišām un produktiem. Arī tas, ka rūpnieki saglabā piesardzīgu vērtējumu, ir drīzāk labi – šajā laikā viens kļūmīgs solis var ieraut nekontrolējamā virpulī. Bet šādam skatījumam, noteikti, būs arī oponenti, kas teiks – esi piesardzīgs, kad citi optimistiski, un esi drosmīgs, kad citi bailīgi.

APA: Rutkovska, A. (2019, 15. nov.). Apstrādes rūpniecības izlaide augustā nedaudz sarūk. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1245
MLA: Rutkovska, Agnese. "Apstrādes rūpniecības izlaide augustā nedaudz sarūk" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 15.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1245>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up