07.05.2019.

Apstrādes rūpniecību stiprina investīcijas

Foto: Shutterstock

Neraugoties uz ārējā pieprasījuma bremzēšanos, apstrādes rūpniecības izaugsme pagaidām saglabājas samērā noturīga.

Straujāk augt apstrādes rūpniecībai šogad neļāva iepriekš vērojamā un atsevišķās nozarēs joprojām aktuālā nepietiekamā piedāvājuma puses kapacitāte (esošo iekārtu augstā noslodze un darbaspēka trūkums), kas ierobežoja daudzu ražotāju iespējas izpildīt lielākus pasūtījumus. Līdz ar to fakts, ka pasūtītāji kļūst kūtrāki, tik nozīmīgi nav ietekmējis ražošanas apjomus. Turklāt ražotājiem, pēc kuru produkcijas ir saglabājies augsts pieprasījums, jaunas investīcijas palīdz paplašināt ražošanu.

Tomēr šāda situācija, visticamāk, neturpināsies ilgi, un nelabvēlīgās norises ārējā ekonomiskajā vidē atbalsosies arī apstrādes rūpniecības sniegumā. Turklāt gaidāms vājāks kokapstrādes nozares sniegums. Pēdējos mēnešos kokmateriāliem vērojams krass cenu samazinājums. 1. ceturksnī vēl kokapstrādes izlaide bijusi gana augsta un devums apstrādes rūpniecības izaugsmē ir nozīmīgs. Tomēr gada otrajā pusē var samērā droši prognozēt vājāku nozares darbību, labai situācijai saglabājoties vien atsevišķos segmentos, piemēram, tālākapstrādes produktiem, kamēr galaproduktu cenas būs noturīgas iepretim izejmateriālu cenu kritumam. Kokapstrādē pērn bija vērojamas nozīmīgas investīcijas ražošanas iekārtās, tajā skaitā dažādos automatizācijas procesos, kas varētu balstīt nozares izaugsmi un uzlabot konkurētspēju.

1. ceturksnī būtisku artavu rūpniecības izaugsmē saglabājušas augsti tehnoloģiskās nozares – elektroniskās, elektriskās iekārtas un citas iekārtas un mehānismi. Šīs ir salīdzinoši augstražīgas nozares, kuru straujā izaugsme pēdējos gados bijis nozīmīgs balsts visai apstrādes rūpniecībai. Tomēr šīs ir izteikti eksportējošas nozares, tādēļ ārējā pieprasījuma ietekme tām ir svarīga, un tas vedina domāt par gaidāmu nozaru izaugsmes bremzēšanos.

Kopš 2017. gada Latvijā vērojama straujāka investīciju atkopšanās, 2018. gadā īpaši strauji augot ieguldījumiem ražošanas iekārtās un mašīnās. Lai gan ārējā pieprasījuma bremzēšanās liek bažīties par investoru interesi turpināt ieguldīt, tomēr ir daudz apjomīgu investīciju projektu, kas ir jau aizsākti pērn un turpināsies vairākus gadus, turklāt izskan ziņas arī par jauniem plāniem. Tā, piemēram, SIA "Gallusman" Madlienā plāno būvēt jaunu olu un to produktu ražotni, investīcijas pārsniegs 85 milj. eiro; Stopiņu novadā sākta jauna industriālā parka būvniecība (investīcijas – 45 milj. eiro), kas kļūs par vienu no lielākajiem loģistikas centriem Rīgas apkārtnē; "Dobeles dzirnavnieks" plāno ieguldīt 18 milj. eiro Baltijā lielākās bioloģisko graudu pilnas pārstrādes infrastruktūras izveidē u.c.

Realizētie un plānotie investīciju projekti ir sen iecerēti un pārdomāti ieguldījumi, kuru īstenošanā galvenokārt tiek izmantots uzņēmumu pašu finansējums un Eiropas Savienības fondu līdzekļi, kreditēšanai augot vāji un parāda slogam turpinot pakāpeniski sarukt. Tas liek cerēt, ka investori ir rūpīgi apsvēruši savu projektu ilgtspēju arī lēnākas ekonomiskās attīstības apstākļos un ražīguma uzlabojumi spēcinās konkurētspēju, kas būs izšķirīgi svarīga, konkurencei kļūstot sīvākai.

Apstrādes rūpniecības apakšnozaru produkcijas apjoma indeksi 2019.g. 1.cet., g/g, % (izlaides svari, %)

Apstrādes rūpniecības apakšnozaru produkcijas apjoma indeksi
Avots: Centrālā statistikas pārvalde

 

APA: Rutkovska, A. (2019, 21. may.). Apstrādes rūpniecību stiprina investīcijas. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4470
MLA: Rutkovska, Agnese. "Apstrādes rūpniecību stiprina investīcijas" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.05.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/4470>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up