09.08.2011.

Ārējās tirdzniecības aktivitāte jūnijā sarūk

Eksporta gada pieauguma temps jūnijā saglabājās straujš (30.2%), taču iepriecinošie apstrādes rūpniecības mēneša reālās izaugsmes rādītāji gluži neatspoguļojās nominālā eksporta datos salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, kur bija vērojams 8.8% kritums. Parasto metālu un to izstrādājumu eksporta samazinājuma gadījumā to daļēji varētu skaidrot ar pasaules cenu samazinājumu, tomēr daudzās citās preču grupās to gluži nevar skaidrot ne ar eksporta sezonālajām svārstībām, ne cenu ietekmi. Konjunktūras rādītāji jau iepriekš norādīja uz pieprasījuma vājināšanos ārējos tirgos, un tas redzams, piemēram, koksnes izstrādājumu eksporta kritumā. Minēto divu preču grupu eksporta samazinājums veidoja teju divas trešdaļas eksporta mēneša krituma jūnijā. Saruka arī mehānismu un mehānisko ierīču eksporta vērtība, bet pozitīva attīstība bija vērojama galvenokārt pārtikas rūpniecības un minerālproduktu eksportā. 

Importa vērtība mēneša laikā saruka par 7.2%, bet tās gada pieauguma temps bija 27.4%. To daļēji ietekmēja neliels metālu cenu samazinājums pasaules tirgū, tomēr saruka arī citu preču - ķīmiskās rūpniecības ražojumu, transportlīdzekļu un mehānismu un mehānisko ierīču imports, kas norāda uz iespējamu starppatēriņa un kapitālpreču pieprasījuma bremzēšanos iekšzemē. 

Latvijas preču ārējās tirdzniecības turpmākās tendences noteiks vairāki ārējie un iekšzemes faktori:

  • Lēnāku eksporta attīstību tuvākajiem mēnešiem turpina iezīmēt vairāku nozīmīgu tirdzniecības partnervalstu ekonomiskās attīstības izredžu pasliktināšanās. Arī eksporta pasūtījumu novērtējums ir mazāk optimistisks. Šādas tendences tikai pastiprina globālā parādu krīze un šobrīd pasaules vērtspapīru tirgos valdošā nervozitāte.
  • Krievija kopš 9. augusta ir atcēlusi dārzeņu importa aizliegumu no ES valstīm., Tādēļ šajā preču grupā varētu palielināties sezonas dārzeņu eksports. Lai gan vasaras mēnešos Krievijas importa aizliegums bija viens no faktoriem, kas ļāva samazināties dārzeņu patēriņa cenām Latvijas tirgū, dārzeņu cenu kāpuma atjaunošanās nav gaidāma, jo šī gada raža Eiropā pagaidām tiek vērtēta kā laba.
  • Jūnija mazumtirdzniecības dati liecina par nodarbinātības pieauguma pozitīvo ietekmi uz patēriņu. Arī komercbankas apliecina, ka atjaunojas patēriņa kreditēšana. Tādējādi varētu sagaidīt nelielu patēriņa preču importa pieaugumu, piemēram, ilglietojuma preču grupās. Tomēr šāda tendence būs īslaicīga, ja globālās norises atstās būtiskāku efektu uz Latvijas eksportu, palēninot arī ekonomisko aktivitāti iekšzemē.
  • Atsevišķu lielu, tostarp infrastruktūras projektu attīstība varētu ietekmēt importa un eksporta attiecību vairākās preču grupās. Piemēram, Latvijas Kokrūpniecības federācija gaida konkursa izsludināšanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas mēbeļu pasūtījumam, norādot uz tik apjomīga pasūtījuma būtisko ietekmi uz nozares attīstību, tostarp resursu novirzīšanu citu pasūtījumu izpildei iekšējā tirgū vai eksportā. Tāpat arī Kohēzijas Fonda līdzekļu piešķiršana Rīgas Lidostas infrastruktūras atjaunošanai un paplašināšanai var veicināt importa pieplūdumu noteiktiem būvniecībā izmantojamiem materiāliem, vai arī to eksporta novirzīšanu iekšējam tirgum.
  • Ne mazāk svarīga ir politiskās situācijas stabilizēšanās un 2012. gada budžeta pieņemšana laikus, veicot konsolidāciju uz budžeta izdevumu rēķina. Tas gan atbalstīs Latvijas ražotāju konkurētspēju, gan sūtīs skaidru signālu potenciālajiem investoriem, kuri pašlaik, iespējams, atliek lēmumus investēt citās valstīs, kuru ekonomiskā izaugsme bremzējas.
APA: Paula, D. (2019, 16. nov.). Ārējās tirdzniecības aktivitāte jūnijā sarūk. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1262
MLA: Paula, Daina. "Ārējās tirdzniecības aktivitāte jūnijā sarūk" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 16.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1262>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up