Ārējie faktori un nodokļu pārmaiņas noteiks turpmāko cenu dinamiku

Patēriņa cenas novembrī turpinājušas pieaugt. Pasaules cenu ietekmei turpinot kāpināt pārtikas un degvielas cenas, kopējais patēriņa cenu līmenis pieaudzis par 0.2%, tādējādi esot par 1.9% augstāks nekā pirms gada. Zemā iekšzemes pieprasījuma spiediens joprojām turpinājis samazināt pakalpojumu cenas, tās bija par 0.2% zemākas nekā oktobrī un par 2.6% zemākas nekā pirms gada.

Pēdējo 12 mēnešu vidējā inflācija - Māstrihtas kritērijos iekļautais rādītājs, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, bija negatīva - fiksēta deflācija 1.4% apmērā. Arī pamatinflācija, kas neiekļauj tādus mainīgos kā energoresursu un neapstrādātās pārtikas cenas, novembrī joprojām negatīva, -0.6%.

Šobrīd pasaules pārtikas cenu ietekme ir sākusi mazināties, pārtikas cenām pasaulē uzrādot stabilizēšanās pazīmes. Tomēr naftas cenu kāpums pasaulē turpina veidot spiedienu energoresursu cenu kāpumam iekšzemē, sākot jau ar plānoto elektroenerģijas tarifu kāpumu nākamā gada aprīlī. Turklāt arī pēdējā laikā pieaugusī ASV dolāra vērtība šo pasaules cenu kāpuma ietekmi uz cenām Latvijā pastiprina.

Gaidāms, ka tuvākajos mēnešos cenu kāpums turpināsies, bet gada vidū inflācija atkal samazināsies. Iekšzemes pieprasījums turpina uzrādīt ļoti nevienmērīgu atkopšanos un bezdarba līmenis turpina būt nozīmīgs, tādēļ ārējo faktoru noteiktais inflācijas pieaugums būs īslaicīgs, un inflācija kritīsies līdz ar ārējo faktoru spiediena mazināšanos uz izmaksu pieaugumu. Gaidāms, ka nozīmīgā nenoteiktība par ASV un eiro zonas attīstību ierobežos pasaules cenu kāpumu. Tomēr papildus cenu pieaugumu veidotu gaidāmais PVN likmju kāpums, kas nākamajā gadā paaugstinās patēriņa cenu inflāciju. Tā kopējā ietekme varētu sasniegt 1 procentu punktu, plānotajam PVN likmes kāpumam elektroenerģijai veidojot aptuveni trešo daļu no kopējās ietekmes.