02.03.2020.

Atalgojuma pieauguma temps saglabājas noturīgs

Atalgojuma pieauguma temps saglabājas augsts
Foto: LETA

Lai gan Latvijā atalgojuma pieauguma temps nedaudz samazinās, tas arvien saglabājas augsts. Tas liecina par Latvijas ienākumu līmeņa tuvināšanos Eiropas Savienības valstu līmenim un vienlaikus atgādina darba devējiem, ka arvien vairāk jādomā, kā noturēt darbiniekus un saglabāt konkurētspēju.

Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati rāda, ka strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni 2018. gadā, pieauga par 6.9%. Tas liecina, ka algas pieauguma temps gada izskaņā ir samazinājies, un tā iemesls, visticamāk, ir tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanās.

2019. gadā bruto atalgojums kopumā pieaudzis par 7.2%, kas, lai gan ir lēnāk nekā gadu iepriekš (8.4%), joprojām vērtējams kā samērā augsts pieauguma temps. 2019. gadā neto reālā alga un attiecīgi arī nodarbināto pirktspēja pieauga par 3.9%.

Latvijas iedzīvotāju ienākumu līmenim tuvojoties Eiropas Savienības vidējam rādītājam, mūsu valstī atalgojums turpinās pieaugt straujāk nekā citās dalībvalstīs, un tas ir jāņem vērā preču un pakalpojumu ražotājiem ar augstu darbaspēka izmaksu īpatsvaru, kas tirgū konkurē galvenokārt ar cenu. Pieaugot darbaspēka izmaksām, pieaug arī šo produktu pašizmaksa un samazinās konkurētspēja. Rezultātā pašizmaksas pieaugums samazina spēju ieguldīt ražošanas modernizācijā, jo katra pārdotā vienība ienes mazāk eiro, ko novirzīt investīcijām.

Un šeit sākas apburtais loks – lai uzņēmums saglabātu konkurētspēju, tam jāveic ieguldījumi ražošanas modernizācijā un pievienotās vērtības palielināšanā, tomēr arvien lielāka ienākumu daļa tam jāvelta pieaugošajām darbaspēka izmaksām. Ja uzņēmumam pašam nav pietiekamu ieguldāmo līdzekļu, lai izkļūtu no šī apburtā loka, nepieciešams ārējs finansējums, kas ļauj veikt ieguldījumus uzreiz. Uzņēmumiem, kas par produktivitātes uzlabošanu nav sākuši domāt laikus, iespēja saņemt kredītu var būt izšķiroša darbības attīstīšanā. Tātad, pieaugot ražošanas izmaksām, nozīmīgi ir veicināt gan produktivitāti, gan citas ārpuscenas konkurētspējas priekšrocības, ieguldot gan darbaspēka kvalifikācijā, gan pētniecībā un attīstībā.

Atalgojuma pieaugums ir vēlams un nepieciešams iedzīvotāju labklājības pieaugumam. Lai uzturētu algu kāpumu, darba devējiem jāveic papildu pasākumi ilgtspējīgas konkurētspējas nodrošināšanai.

APA: Zondaks, M. (2024, 19. mar.). Atalgojuma pieauguma temps saglabājas noturīgs. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4761
MLA: Zondaks, Miķelis. "Atalgojuma pieauguma temps saglabājas noturīgs" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 19.03.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/4761>.

Līdzīgi raksti

Restricted HTML

Up