28.06.2021.

Atskaņas no Latvijas Bankas studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa

Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka
Foto: Shutterstock

Šogad jau 19. gadu apbalvojām Latvijas Bankas studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa laureātus. Prieks par plašāku studentu interesi, ierokot konkursa žūriju lasāmo darbu kaudzēs – šogad konkursā piedalījās 42 autori ar 30 darbiem par Latvijas un eiro zonas tautsaimniecības aktuālām tēmām. Konkursā bija pārstāvētas Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas augstskolas.

Tas, ko, lasot daudzus no šiem darbiem, ļoti novērtējām – skaidri formulēta ideja, kvalitatīvas pētījumu metodes, izstrādāti secinājumi.

Labu darbu nevar uzrakstīt mēneša laikā. Interesanti bija redzēt, kādas tēmas piesaistījušas studentu uzmanību. Viens aktuāls virziens, kas ieskanējās vairākos studentu darbos, ir jautājumi, kas saistīti ar dažādām finanšu tēmām, pētot gan pašvaldību budžetus, gan procentu likmes, investīcijas, produktivitāti. Savukārt citi konkursa dalībnieki pievērsās tēmām par zaļu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, turklāt šo ilgtspēju aplūkojot dažādos līmeņos un virzienos – ekonomikas instrumenti vides aizsardzībai, pensiju sistēmas ilgtspēja, izglītība, prasmes. Šie ir jautājumi, kuru risināšanā iesaistījušies arī Latvijas Bankas pētnieki un ko apbalvošanas ceremonijas laikā nedaudz plašāk izdiskutējām ar jaunajiem ekonomistiem, iezīmējot Baltijas valstu un Eiropas Savienības vietu un lomu ilgtspējīgas tautsaimniecību sistēmas attīstībā.

Tēmas izvēle Latvijas Bankas konkursā var būt salīdzinoši brīva (izsludinot konkursu publicējam arī tēmu pieteikumus jeb “ieteicamās tēmas”), tomēr, lai iegūtu godalgotu vietu, nepieciešams ļoti skaidri norādīt tēmas saistību ar Latvijas vai eiro zonas tautsaimniecības attīstību. Šajā gadījumā īsti nebūtu piemēroti pat kvalitatīvi darbi, kas rakstīti tikai saistībā ar kādu atsevišķu uzņēmumu, neanalizējot kopējo makroekonomisko ietekmi, kā arī darbi par ekonomikas norisēm ārpus eiro zonas, piemēram, par ASV. Ja būtu šāds kvalitatīvs darbs, tajā noteikti pietiekami liela analīze jāvelta arī tam, kā šos rezultātus varētu pielietot eiro zonā.

Novērtējam to, ka ļoti daudzi no konkursa dalībniekiem bija pielietojuši dažādas kvantitatīvas metodes (tas arī viens no priekšnoteikumiem, lai darbu virzītu uz apbalvošanu). Zinām, ka to pielietošanai tika veltīts ne mazums laika, gan vācot datus, gan ejot cauri analīzei, lai korekti izprastu teoriju un pielietotu to praksē. Prieks, ka arvien mazāk ir tādu darbu, kas vairāk izskatās pēc ātri uzrakstīta referāta, nevis darba, ar ko students var aizstāvēties un saņemt diplomu par augstākās izglītības ieguvi.

Turklāt jebkuram darbam pat par aktuālu tēmu un ar kvalitatīvām pētījuma metodēm būtu ieteicams pietiekami daudz laika atlicināt secinājumiem, meklējot ekonomisko interpretāciju un cenšoties skaidri noformulēt atbildi uz jautājumiem – Ko esmu izpētījis? Kāda tam ir jēga un pielietojums?

Paldies darbu iesniedzējiem – ka nebaidāties no kritikas un piedalāties! Vēlamies pateikties arī darbu vadītājiem – labs vadītājs palīdz studentam sasniegt labus rezultātus.

Un iedrošinājums dalībniekiem – turpiniet mācīties! Bakalaura, maģistra vai pat doktora grāds nav iemesls apstāties, jāturpina ceļš pēc labākām zināšanām, ko var pielietot, nesot labumu arī sabiedrībai kopumā.

Vērtējot studentu noslēguma darbus, atbilstošs šķiet Vinstona Čērčila teiktais - "Tās vēl nav beigas. Tas pat nav beigu sākums. Bet tās, iespējams, ir sākuma beigas".

APA: Opmane, I. (2021, 24. oct.). Atskaņas no Latvijas Bankas studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5251
MLA: Opmane, Ieva. "Atskaņas no Latvijas Bankas studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 24.10.2021. <https://www.makroekonomika.lv/node/5251>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:
  • Login via Draugiem

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up