12.10.2011.

Augustā atkal tekošā konta pārpalikums

2011. gada augustā maksājumu bilances tekošā konta pārpalikums bija 21.0 milj. latu. Tekošā konta saldo uzlabošanos salīdzinājumā ar jūliju būtiski ietekmēja gan preču tirdzniecības negatīvā saldo samazināšanās, gan ES fondu līdzekļu ieplūdes, kas pārsniedza iepriekšējo divu mēnešu līmeni.

Kā tas bija noprotams no ārējās tirdzniecības datiem jūlijā, importa pieaugums mehānismu un elektropreču grupā bija vērtējams kā atsevišķs investīciju preču iepirkums, un augustā preču importa pieauguma tendence neveidojās. Turpretī preču eksporta vērtība pēc divu mēnešu samazinājuma augustā sasniedza vēsturisko maksimumu. Pieauga arī pakalpojumu tirdzniecības pozitīvais saldo, ko noteica gan neliels pakalpojumu eksporta kāpums vairākās pakalpojumu grupās (piemēram, braucienu, finanšu pakalpojumu un citu saimnieciskās darbības pakalpojumu eksporta kāpums), gan mazāka saņemto finanšu pakalpojumu vērtība.

Ienākumu konta negatīvā saldo samazinājumu līdz 11.0 milj. latu galvenokārt noteica mazāks izmaksāto dividenžu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem, bet kārtējo pārvedumu konta pozitīvais saldo atkal palielinājās saņemto Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda līdzekļu ietekmē un sasniedza 52.4 milj. latu.

Kapitāla un finanšu konta pozitīvo saldo noteica ES Kohēzijas un Reģionālās attīstības fondu līdzekļu ienākšana un pozitīva neto ārvalstu tiešo investīciju plūsma, ko nodrošināja gan ārvalstu investoru reinvestētā peļņa, gan investīcijas pašu kapitālā. Tāpat palielinājās nerezidentu noguldījumu apjoms.

2011. gadā kopumā varētu saglabāties neliels tekošā konta pārpalikums, preču un pakalpojumu tirdzniecības saldo saglabājoties tuvu sabalansētam un kārtējo pārvedumu līmenim – līdzīgam kā 2010. gadā. Vairākos 3. ceturkšņa konfidences rādītājos jūtama pozitīva vai stabila dinamika, un atsevišķi Latvijas uzņēmumi ar ārvalstu investoru līdzdalību veic visai lielas investīcijas attīstībā, tāpat arī pieejami Kohēzijas fondu līdzekļi infrastruktūras, transporta un enerģētikas projektu sekmīgai īstenošanai. Tomēr kreditēšanas aktivitāte joprojām ir zema, un saglabājas bažas par ārējā pieprasījuma palēnināšanos. Šie apsvērumi tuvākajos periodos noteiks kā importa bremzēšanos, tā arī ierobežos ienākumu konta negatīvā saldo kāpumu. 


Latvijas maksājumu bilances dati

APA: Paula, D. (2019, 18. nov.). Augustā atkal tekošā konta pārpalikums. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1241
MLA: Paula, Daina. "Augustā atkal tekošā konta pārpalikums" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 18.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1241>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up