08.09.2014.

Augusta inflācijas dati neliecina par būtisku Krievijas sankciju ietekmi uz pārtikas cenām

2014. gada augustā inflācijas tendences Latvijā noteica vairākas norises – sezonāli faktori, kuru ietekme atšķīrās no tās, kāda bija 2013. gada augustā, naftas cenas kritums un ASV dolāra nostiprināšanās, kā arī - Krievijas sankciju ietekme, kas gan nebija ļoti zīmīga. Turpmākās cenu attīstības tendences noteiks labvēlīgu laikapstākļu izraisītais pasaules pārtikas cenu kritums, kā arī ģeopolitisko faktoru ietekme. Nākamgad inflācijas rādītāju ietekmēs arī no šā gada pārceltā elektroenerģijas tirgus liberalizācija.

Augustā kopējā gada inflācija nedaudz pieauga (līdz 0.8%). Salīdzinājumā ar jūliju patēriņa cenas saruka par 0.6%, to ietekmējot sezonas faktoriem, naftas cenai un atsevišķām pārdošanas akcijām, kas nav saistītas ar sezonas ietekmi (piemēram, apstrādātajai pārtikai). Tikmēr gada inflācija pieauga t.s. bāzes efekta dēļ - 2013. gada augustā bija vērojams izteiksmīgāks sezonālais cenu kritums gan dārzeņiem, gan alkoholiskajiem dzērieniem (alum), tāpat vēl nebija sākušas dominēt jaunās sezonas apģērbu cenas, saruka vairāku apstrādātās pārtikas preču cenas.

Augustā pasaules tirgū saruka naftas cenas, un tas ir vērojams degvielas cenu kritumā par 2.0%. Tikmēr ASV dolāra nostiprināšanās naftas cenu samazināšanās efektu nedaudz notušē.

Sezonas ietekme visizteiksmīgāk bija vērojama svaigu augļu un dārzeņu cenās, kā arī apavu pārdošanas akcijās, bet apģērbu pārdošanā jau sāka dominēt jaunās sezonas apģērbu cena, tādēļ vidējais cenu līmenis šajā preču grupā auga. Siltajai sezonai noslēdzoties, saruka viesnīcu pakalpojumu cenas. Tomēr, pretēji šim izskaidrojumam, turpināja augt ēdināšanas pakalpojumu un tūrisma pakalpojumu cenas (apmērā, kāds augustam ir neraksturīgs).

Cita veida akcijas bija saistītas ar pārtikas preču un nepārtikas preču tirdzniecību mazumtirdzniecības ķēdēs (piemēram, t.s. Mamutu dienas lielveikalos Rimi), taču tās pārklājās ar periodu, kurā aktualizējās Krievijā nerealizētās pārtikas produkcijas pārdošana iekšējā tirgū, kā arī citu Eiropas Savienības (ES) valstu saražotās pārtikas produkcijas varbūtējā nonākšana Latvijas tirgū. Neraugoties uz to, cenu samazinājums piena produktiem bija minimāls (0.4%), turklāt sieram, gaļas produktiem cenas pieauga.

Tirgojamo nepārtikas preču cenu kāpums ir ļoti zems, un to lielā mērā izskaidro importa īpatsvars šajās preču grupās (apģērbs, apavi, sadzīves tehnika u.c.), tādējādi, saglabājoties zemai inflācijai valstīs, no kurām preces tiek importētas (galvenās tirdzniecības partneres ir ES valstis), inflācija neaug arī Latvijā.

Inflācijas gaidas sarūk. Jūlija otrajā pusē un augusta sākumā saasinājās Krievijas un ES valstu tirdzniecības attiecības, kas rosināja plašu rezonansi pārtikas preču tirgū, un ar to saistītās diskusijas par pārtikas cenu kritumu lielā mērā varētu izskaidrot inflācijas gaidu sarukumu augustā.

Labvēlīgo laikapstākļu izraisītais pasaules pārtikas cenu kritums, kā arī ģeopolitisko faktoru ietekme, visticamāk, mazinās šā gada vidējo inflāciju 2014. un 2015. gadā. 2015. gada inflācija kopumā gaidāma augstāka nekā 2014. gadā. Lai gan ekonomikas izaugsme šogad nedaudz palēninās, tā ir pozitīva, tāpat kā lēnām uzlabojas ES valstu izaugsme, un tas varētu nedaudz palielināt cenu kāpuma tempu. Tomēr būtiska loma 2015. gada inflācijā būs enerģijas cenu devumam, liberalizējot elektroenerģijas tirgu. 

APA: Paula, D. (2019, 15. nov.). Augusta inflācijas dati neliecina par būtisku Krievijas sankciju ietekmi uz pārtikas cenām. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/967
MLA: Paula, Daina. "Augusta inflācijas dati neliecina par būtisku Krievijas sankciju ietekmi uz pārtikas cenām" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 15.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/967>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up