30.03.2016.

Bankās strauji aug uzņēmumu uzkrājumi

Pēc nelielajiem janvāra atplūdiem februārī noguldītāju līdzekļi plašā straumē atkal ieplūda bankās. Līdz ar to iekšzemes noguldījumu kopapjoms sasniedza jaunu rekordlīmeni – 10.5 mljrd. eiro, pārspējot arī sezonāli augsto decembra rādītāju. Lauvas tiesu noguldījumu kāpumā deva nefinanšu uzņēmumu kontu atlikumu pieaugums, savukārt mājsaimniecību uzkrājumu palielinājums bija visai mērens. Iekšzemes kredītportfelis gandrīz nemainījās, mājsaimniecībām un nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem minimāli samazinoties, bet nebanku finanšu iestādēm izsniegtajiem - pieaugot.

Banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu atlikums februārī palielinājās par 2.7%, bet to gada kāpuma temps sasniedza 11.9%. Tostarp uzņēmumu noguldījumi mēneša laikā pieauga par 5.1%, bet gada skatījumā – jau par 18.8%. Pieticīgāks (0.7% mēneša un 6.4% gada laikā) bija mājsaimniecību noguldījumu kāpums.

Noguldījumu kāpums sekmēja arī Latvijas devuma eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 palielināšanos. Eiro zonas rezidentu noguldījumi uz nakti Latvijas kredītiestādēs februārī pieauga par 2.9%, noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu - par 3.1% un noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem - par 0.9%. Kopumā Latvijas devums eiro zonas M3 palielinājās par 2.6% un par 10.4% pārsniedza iepriekšējā gada februāra līmeni. 

Banku kredītu atlikums iekšzemes uzņēmumiem un mājsaimniecībām februārī samazinājās tikai par 0.1%, t.sk. kredīti nefinanšu uzņēmumiem par 0.1% un kredīti mājsaimniecībām - par 0.2%. Kopējo iekšzemes kredītu gada samazinājuma temps uzlabojās par 0.4 procentu punktiem līdz -1.9% (kredītiem nefinanšu uzņēmumiem tas bija -2.2% un kredītiem mājsaimniecībām -4.0%). 

 

Atsevišķu naudas rādītāju gada pārmaiņas (%)

Avots: Latvijas Banka

 

Gan noguldījumu kāpums, gan mērenā virzība uz gada pārmaiņu tempa nulles līmeni kreditēšanā apstiprina mūsu iepriekšējos optimistiskos vērtējumus. Līdzīgas pārmaiņu tendences gaidāmas arī turpmāk un attiecībā uz kreditēšanu un mājsaimniecību noguldījumiem attīstība varētu būt visai mērena. Uzņēmumi pašreiz savus uzkrājumus veido, visticamāk, nogaidot un uzkrājot kapitālu investīcijām un Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumam, bet vienlaikus audzējot arī savu nākotnes kredītspēju. Tas perspektīvā varētu atvieglot gan banku kredītpolitiku, gan veicināt tautsaimniecības izaugsmi. 

APA: Purviņš, V. (2019, 24. oct.). Bankās strauji aug uzņēmumu uzkrājumi. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/856
MLA: Purviņš, Vilnis. "Bankās strauji aug uzņēmumu uzkrājumi" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 24.10.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/856>.

Līdzīgi raksti

Komentāri ( 6 )

  • Maz.vid.uzņ.

    30.03.2016 14:44

    Uzņēmumu vēlme uzkrāt līdzekļus var būt arī saistīta ar vēlmi pārcelties uz citu valsti....

  • Vilnis

    30.03.2016 15:11

    Attiecībā uz atsevišķiem mazajiem vai mikrouzņēmumiem tā varētu būt. Tomēr, plašāk skatoties, ja uzņēmums ir spējīgs uzkrāt vērā ņemamus līdzekļus, tas, acīmredzot, sekmīgi var darboties arī Latvijā.

  • Maz.vid.uzņ.

    31.03.2016 11:24

    Tā varētu būt, bet tramīgs signāls ir mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums pie negatīva importa, rūpniecības un inflācijas. Var jau būt palielināts mark-up pie zemākām iepirkuma cenām, bet man nav informācijas par lētākām piegādēm no ES. GB un USD iepirkumus sadārdzina valūta. Secinājums- samazinās valstī esošie preču krājumi...

  • Vilnis

    31.03.2016 15:04

    Vajadzētu ņemt vērā, ka rūpniecība samazinās vairāk vāja ārējā pieprasījuma ietekmē, savukārt importa samazinājumu, īpaši pēdējā laikā, galvenokārt iespaido kapitālpreču un starppatēriņa preču importa sarukums, kas mazumtirdzniecības rādītājus neietekmē.
    Vienlaikus mazumtirdzniecības pieauguma temps aizvien samazinās, tādēļ situāciju varētu vērtēt kā līdzsvarotu. Arī krājumu pārmaiņas nerāda neko ārkārtēju.

  • Maz.vid.uzņ.

    31.03.2016 15:58

    Paldies par atbildēm. Tomēr es netieku galā ar matemātiku- janvārī eksports g/g -/-15miljoni, imports -/-94miljoni. Kā var būt mazumtirdzniecība ar "+"?

  • Vilnis

    31.03.2016 17:06

    Kā jau minēju, tikai daļa no importa ir patēriņa preces, turklāt arī ne visas tās nonāk Latvijas mazumtirdzniecībā. Tieši tāpat - ne viss, ko Latvija saražo apstrādes rūpniecībā ir patēriņa preces, turklāt tās, kas ir - ne visas domātas iekšzemes tirgum. Bez tam, ārējās tirdzniecības dati ir faktiskajās cenās, apstrādes rūpniecības datu tempa rādītājs - salīdzināmās cenās. Arī mazumtirdzniecības apgrozījums novērtēts reālā izteiksmē. Bez tam, tas var ietvert lielāku krājumu izpārdošanu nepārtikas precēm janvārī un februārī, ņemot vērā pārdošanas akcijas, kā arī faktu, ka decembrī ienākumu kāpums galvenokārt bija uz prēmiju un piemaksu rēķina, ko, iespējams, gada sākumā iztērēja. Tomēr svarīgi, ka kopējā mazumtirdzniecība bremzējas: janvārī gada pieauguma temps bija 2.8%, februārī 2.3% (pērn vidēji bija ap 5%). Tādējādi kopumā situācija ir līdzsvarota, bet importa/eksporta dati ar mazumtirdzniecību, manuprāt, tieši nebūtu salīdzināmi.

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up