Bezdarba dinamika turpmāk būs atkarīga no strukturālā bezdarba mazināšanas

Pēc strauja krituma kopš pērnā gada pavasara, likumsakarīgi, ka bezdarba krituma temps šī gada sākumā piebremzējis. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati norāda uz darba meklētāju īpatsvara samazinājumu par 0.3 procentu punktiem ceturkšņa laikā, 2011. gada 1. ceturksnī sasniedzot 16.6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Lēnāku bezdarba kritumu noteica gan sezonas efekts (gada 1. ceturksnī darba meklētāju īpatsvars parasti pieaug, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni), gan mazāks Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pagaidu darbos – galvenokārt 100 latu programmā – iesaistīto skaits, kas 2011. gada 1. ceturksnī bija 22.2. tūkst. cilvēku jeb par 2.7 tūkst. cilvēku mazāks nekā iepriekšējā. Nerēķinot sezonālo un pagaidu darbu ietekmi, darba meklētāju īpatsvars 2011. gada 1. ceturksnī turpināja samazināties tikpat strauji kā iepriekš. 

Vērtējot darba meklētāju struktūru, arvien vērojams ilgstošo bezdarbnieku skaita kāpums. Tomēr jau gada vidū šī tendence varētu mainīties, uz ko norāda ilgstošo bezdarbnieku skaita samazinājums pēc NVA datiem, kas pirmoreiz 30 mēnešu laikā notika šī gada aprīlī. Jāatzīmē, ka ilgstošo bezdarbnieku skaits un īpatsvars pēc definīcijas atpaliek no ekonomikas cikla, tādējādi to pieaugums pats par sevi vēl neliecina par strukturālā bezdarba problēmu. 

Par strukturālo bezdarbu jeb daļas bezdarbnieku prasmju neatbilstību uzņēmēju pieprasījumam liecina virkne citu indikatoru. Konjunktūras dati liecina, ka gandrīz 10% no būvniecības uzņēmējiem kā galveno uzņēmējdarbībai traucējošo faktoru min darbaspēka trūkumu. Tas ir vairāk nekā rūpniecībā un pakalpojumos par spīti tam, ka tieši būvniecība krīzes laikā piedzīvoja straujāku darbinieku skaita mazināšanos. Pat ņemot vērā emigrāciju, būtu jābūt pietiekamam skaitam cilvēku ar pieredzi šajā nozarē. Acīmredzot daļai straujās izaugsmes gados būvniecībā strādājošajiem nav nepieciešamās kvalifikācijas, un patlaban būvniecībā trūkst tieši kvalificēts darbaspēks. Arī CSP darbaspēka apsekojuma dati skaidri rāda darba tirgus segmentāciju pēc kvalifikācijas. Augstāko izglītību ieguvušo vidū bezdarbs teju atgriezās pirmskrīzes līmenī, taču iedzīvotāju vidū ar pamatizglītību, kā arī jauniešu vidū tas joprojām ir tuvs 30% robežai. Strukturālā bezdarba konstatācija ir nevis slīcēju glābšanas nodošana pašu slīcēju rokās, bet, tieši otrādi – mēģinājums atzīmēt zināšanu un prasmju lielu nozīmi darba tirgū un nopietns iemesls valdībai izmantot aktīvās nodarbinātības pasākumus (tajā skaitā arī kvalitatīvus profesionālās apmācības kursus attiecīgās nozarēs) strukturālā bezdarba mazināšanai. Lai gan skaidrs, ka 2011. gada turpmākajos ceturkšņos, samazinoties sezonālajai un cikliskajai bezdarba komponentei, redzēsim arvien mazāku darba meklētāju īpatsvaru, ilgākā perspektīvā tieši strukturālā bezdarba mazināšana galvenokārt noteiks tālāko bezdarba dinamiku.