13.04.2023.

Digitālais eiro – kas jauns un kas tālāk?

Ilustratīvs attēls digitālais eiro
Foto: Shutterstock

Latvijas iedzīvotāju interese un informētība par digitālo eiro aug – SIA "Latvijas Fakti" 2023. gada februāra aptauja liecina, ka nu jau gandrīz puse iedzīvotāju (49 %) ir dzirdējuši par digitālā eiro iespējamo ieviešanu nākotnē. Tas ir par 14 procentu punktiem vairāk nekā 2022. gada augustā.

Socioloģijas dati liecina, ka informētāki par digitālo eiro ir gados jauni cilvēki (informētība 15–24 gadu vecuma grupā sasniedz 58 %, savukārt 65–74 gadu vecuma grupā tā ir zemāka – 38 %). Par digitālo eiro vairāk zina Rīgā dzīvojošie (61 %), iedzīvotāji ar augstāko izglītību (60 %) un augstākiem ieņēmumiem (64 %). Tas apliecina, ka digitālais eiro lielāko interesi rosina ekonomiski aktīvākajos un mūsdienu tehnoloģijām atvērtākajos cilvēkos.

 

Kādā stadijā pašlaik ir digitālā eiro ieviešana? 2021. gada oktobrī Eirosistēma (tā apvieno Eiropas Centrālo banku (ECB) un eiro zonas nacionālās centrālās bankas, t. sk. Latvijas Banku) uzsāka digitālā eiro projekta izpētes posmu. Šajā posmā ECB sadarbībā ar eiro zonas centrālajām bankām un tirgus dalībniekiem, konsultējoties ar plašāku sabiedrību, lemj par digitālā eiro funkcionalitāti jeb "dizainu". Izpētes posms noslēgsies 2023. gada oktobrī, kad Eiropas Savienības lēmējinstitūcijas pieņems lēmumu par digitālā eiro eksperimentālā posma uzsākšanu (vai neuzsākšanu).

Digitālā eiro projekts ir apjomīgs, un tāpēc nepieciešama rūpīga izpēte un pārbaudes darbi, līdz tiks pieņemts galīgais lēmums par digitālā eiro emisiju visā eiro zonā.

Kāds varētu izskatīties digitālais eiro? Eirosistēma izvērtē dažādus iespējamos variantus, tomēr no galalietotāja viedokļa digitālā eiro lietošana būtiski neatšķirtos no jau ierastajiem elektroniskajiem maksājumu risinājumiem. Ikviens varētu atvērt digitālā eiro kontu vai maciņu pie sevis izvēlēta maksājumu pakalpojuma sniedzēja. Eirosistēma vēl pēta dažādus risinājumus, lai gala piedāvājums būtu ērts lietošanai, drošs un dažādas sabiedrības grupas iekļaujošs.

Komercbankām tiek paredzēta būtiska loma digitālā eiro izplatīšanā. No lietotāja skatpunkta privāto maksājumu pakalpojumu sniedzēju loma digitālā eiro ekosistēmā būtu tāda, kāda tā ir šobrīd ar esošajiem maksājumu risinājumiem.

Ne ECB, ne eiro zonas nacionālās centrālās bankas nevēlas konkurēt ar privāto sektoru un tieši iesaistīties maksājumu pakalpojumu sniegšanā. Cilvēkiem nebūtu jāatver konts centrālajā bankā. Digitālā eiro kontu atvērtu iedzīvotāja (vai uzņēmuma) izvēlēts maksājumu pakalpojumu sniedzējs. Šī loma un funkcijas, ko šobrīd komercbankas nodrošina saviem klientiem, saglabātos arī digitālā eiro ekosistēmā.

Digitālais eiro nav naudas revolūcija, bet gan tās evolūcija. Ar digitālā eiro projektu Eirosistēma vēlas izveidot atvērtu maksājumu infrastruktūru, ko komercbankas un citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji varētu izmantot, lai izstrādātu inovatīvus risinājumus saviem klientiem. Izpētes posmā Eirosistēma cieši sadarbojas ar tirgus dalībniekiem, lai noteiktu jomas, kurās digitālā eiro emisija un infrastruktūras izveide spētu apmierināt maksājumu pakalpojumu sniedzēju vajadzības.

Esam saņēmuši jautājumus ar bažām par to, vai digitālais eiro neaizstās skaidro naudu, kuru daudzi iecienījuši dažādu iemeslu dēļ. Jāuzsver, ka centrālo banku digitālo valūtu (CBDC) mērķis ir apvienot priekšrocības, ko sniedz centrālās bankas nauda (banknotes un monētas), ar elektronisko maksājumu instrumentu izmantošanas iespējām.

Ja tiks pieņemts lēmums ieviest digitālo eiro, tas neaizstās kādu no jau esošajiem diviem naudas veidiem – bezskaidro un skaidro naudu –, bet gan papildinās tos ar trešo. Tādējādi cilvēkiem, kuri novērtē skaidrās naudas nodrošinātās priekšrocības, joprojām būs iespējas to lietot neatkarīgi no pieņemtā lēmuma par digitālā eiro ieviešanu.

Kā citās valstīs sokas ar CBDC ieviešanu? Pašlaik jau 114 valstis, kuras pārstāv vairāk nekā 95 % no globālās ekonomikas apjoma, pēta CBDC ieviešanas iespējas. CBDC ieviešanas iemesli un mērķi valstīm mēdz būt dažādi. Tie ir balstīti uz izaicinājumiem, ar kuriem šīs valstis saskaras elektronisko maksājumu jomā.

Novērots, ka globāli attīstītākajās valstīs veikt CBDC izpēti mudinājuši tādi faktori kā straujš skaidrās naudas lietošanas samazinājums un augošais privāto maksājumu risinājumu (stabilo kriptomonētu, uzņēmumu veidotu norēķinu aktīvu) piedāvājums, kas var radīt monopolizācijas riskus. Savukārt attīstības valstis ar CBDC ieviešanu vairāk tiecas risināt finansiālās iekļautības problēmas un mazināt ar elektronisko norēķinu pieejamību saistītās izmaksas.

CBDC ieviešanas mērķi arī nosaka valsts izstrādātā CBDC "dizainu" jeb lietošanas funkcionalitātes. Tāpēc šī naudas forma katrā valstī būs atkarīga no izaicinājumiem, ko tā paredz risināt ar CBDC ieviešanu.

APA: Vecbaštiks, R. (2024, 12. jun.). Digitālais eiro – kas jauns un kas tālāk? . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5895
MLA: Vecbaštiks, Reinis. "Digitālais eiro – kas jauns un kas tālāk? " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 12.06.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/5895>.

Līdzīgi raksti

Komentāri ( 1 )

  • Komentētājs
    14.04.2023 09:08

    Kāpēc tas puisis attēlā kāpj lejā pa trepēm, lai skatītos nākotnē? Tas nozīmē, ka agrāk esam bijuši augstāk?

Restricted HTML

Up