Uzņēmumi ar negatīvu pašu kapitālu – vai no mušas tiek uzpūsts zilonis?

Nereti starp iemesliem nepietiekamai kreditēšanas aktivitātei Latvijā tiek piesaukta vājā uzņēmumu finansiālā veselība. Tā padara uzņēmumu kreditēšanu riskantāku, kas savukārt nozīmē augstākas procentu likmes un stingrākas ķīlas prasības no aizdevēju puses. Viena no kliedzošākajām Latvijas uzņēmumu problēmām ir lielais uzņēmumu īpatsvars ar negatīvu pašu kapitālu.

Kas ir pašu kapitāls?

Pašu kapitāls ir būtiska uzņēmuma bilances sastāvdaļa. Tas atspoguļo naudas summu, kas tiktu atgriezta uzņēmuma īpašniekiem, ja visi aktīvi tiktu pārdoti un visi parādi nomaksāti. Pašu kapitāls sastāv no:

• uzņēmuma pamatkapitāla (dibinātāju ieguldījums uzņēmējdarbības uzsākšanai),
• rezervēm (peļņas daļa, kura tiek novirzīta īpašiem mērķiem),
• nesadalītās peļņas.

Finansiāli stabils uzņēmums visā savas darbības laikā uztur pozitīvu pašu kapitālu. Tomēr noteiktos apstākļos uzņēmumam var rasties negatīvs pašu kapitāls. Tas parasti notiek, kad uzņēmums ilgstoši cieš zaudējumus, kā rezultātā rodas negatīvs nesadalītās peļņas atlikums [1]. Ilgtermiņā negatīvs nesadalītās peļņas atlikums liecina, ka uzņēmums nav finansiāli dzīvotspējīgs, un tas var novest pie tā maksātnespējas.

Uzņēmumi ar negatīvu pašu kapitālu Latvijā

Latvijā uzņēmumu ar negatīvu pašu kapitālu izplatība ir bijusi ļoti augsta. Augstākajā punktā – 2008. gadā – aptuveni 40 % no visiem Latvijas uzņēmumiem bija ar negatīvu pašu kapitālu. Šis rādītājs ir ievērojami augstāks nekā ASV – aptuveni 10 % 2007. gadā [2] – vai vidēji Eiropas Savienībā – aptuveni 20 % 2012. gadā [3].

Tomēr labā ziņa ir tā, ka pēdējo 15 gadu laikā negatīva pašu kapitāla uzņēmumu īpatsvars kopējā Latvijas ekonomikā ir būtiski samazinājies. Īpaši tas redzams periodā pēc 2016. gada. Ja vēl 2016. gadā aptuveni 35 % uzņēmumu darbojās ar negatīvu pašu kapitālu, tad 2022. gadā tādi bija tikai 25 % no visiem Latvijas uzņēmumiem.

Turklāt šo uzņēmumu nozīme Latvijas ekonomikā ir visai neliela. 2022. gadā uzņēmumi ar negatīvu pašu kapitālu nodarbināja aptuveni 11 % no kopējā nodarbināto skaita un veidoja tikai 7 % no kopējā apgrozījuma (2. attēls). Turklāt to ieguldījums kopējā pievienotajā vērtībā bija vēl mazāks – tikai ap 4 %. Lai gan šie uzņēmumi nodarbina 11 % no kopējā nodarbināto skaita, kopējais nostrādāto stundu skaits šajos uzņēmumos veido mazāk – ap  9 % no visām nostrādātajām stundām. Tas liecina, ka šie uzņēmumi daudz biežāk nodarbina nepilnas slodzes darbiniekus. Tātad, lai gan uzņēmumi ar negatīvu pašu kapitālu veido būtisku daļu no visiem uzņēmumiem Latvijā, to loma ekonomikā ir visai ierobežota.

Sadalot pa nozarēm, vairāk nekā puse no uzņēmumiem ar negatīvu pašu kapitālu koncentrējas tikai 4 nozarēs:

• vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība,
• profesionālie pakalpojumi (piemēram, grāmatvedības ārpakalpojumi),
• apstrādes rūpniecība,
• būvniecība.

Galvenais iemesls, kādēļ tieši šīs nozares tik būtiski ietekmē kopējo uzņēmumu ar negatīvu pašu kapitālu īpatsvaru, ir visai triviāls, – šajās nozarēs gluži vienkārši ir lielāks uzņēmumu skaits nekā citās nozarēs, kas dabiski noved pie augstāka uzņēmumu ar negatīvu pašu kapitālu skaita.

Savukārt raugoties uz negatīva pašu kapitāla uzņēmumu īpatsvaru nozaru griezumā (3. attēls), augstākie rādītāji redzami pakalpojumu nozarēs. Piemēram, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju katrs otrais uzņēmums darbojas ar negatīvu pašu kapitālu. Tāpat augsts negatīva pašu kapitāla īpatsvars ir arī “Citu pakalpojumu” nozarē, kurā ietilpst, piemēram, individuālie pakalpojumi (kā frizētavas un apģērbu tīrītavas), datoru un mājsaimniecības preču remonts, kā arī dažādas sabiedriskās organizācijas, tostarp darba devēju un arodbiedrību apvienības.

Mazkapitāla uzņēmumu loma

2010. gada maijā grozījumi Latvijas Komerclikumā ļāva dibināt uzņēmumus ar pamatkapitālu, sākot ar 1 eiro, – tas ir daudz zemāks slieksnis par standarta 2800 eiro prasību. Šīs izmaiņas tika ieviestas, lai veicinātu uzņēmējdarbību pēc globālās finanšu krīzes. Tomēr reformai bija arī kāda blakne – palielinājās uzņēmumu ar negatīvu pašu kapitālu skaits (4. attēls). Šis efekts daļēji ir mehānisks: pat nelieli zaudējumi var novest uzņēmumu ar 1 eiro pamatkapitālu līdz negatīvam pašu kapitālam. To apstiprina arī mūsu analīze – uzņēmumiem ar zemu sākotnējo kapitālu iespējamība piedzīvot negatīvu pašu kapitālu ir būtiski (par 5-8 procentu punktiem) augstāka nekā tiem, kuriem ir lielāks sākuma kapitāls.

Tas nozīmē, ka uzņēmumu ar negatīvu pašu kapitālu lielāka izplatība pēc globālās finanšu krīzes bija lielā mērā saistīta ar jaunā uzņēmējdarbības veida – mazkapitāla uzņēmumu – rašanos, nevis ar vispārēju uzņēmumu finansiālās veselības pasliktināšanos.

Zīmīgi, ka, sākot no 2017. gada, samazinājies negatīva pašu kapitāla uzņēmumu īpatsvars starp zema sākotnējā kapitāla uzņēmumiem. Šī samazināšanās gan nav saistīta ar šo uzņēmumu pāreju uz pozitīvu pašu kapitālu (zelta stabiņa laukums paliek gandrīz nemainīgs), bet ar biežāku uzņēmumu likvidēšanu. Kopš 2016. gada Valsts ieņēmumu dienests aktīvi izslēdz no uzņēmējdarbības reģistra ilgstoši neaktīvos uzņēmumus, tāpēc nav pārsteigums, ka uzņēmumu ar negatīvu pašu kapitālu skaits sāka samazināties tieši ap 2017. gadu.

Secinājumi

2022. gadā aptuveni 25 % uzņēmumu Latvijā saimniecisko darbību veica ar negatīvu pašu kapitālu. Tas ne tikai liedz šiem uzņēmumiem piesaistīt ārēju finansējumu, bet arī rada negatīvu priekšstatu par uzņēmējdarbības vidi Latvijā, kas savukārt var atturēt investīcijas un vājināt uzticību kopējai uzņēmējdarbības ekosistēmai. 

Tomēr mūsu analīze liecina, ka ir vairāki iemesli, kāpēc situācija nemaz nav tik drūma.

1. Pirmkārt, šo uzņēmumu loma ekonomikā ir neliela. Tie veido vien 4 % no kopējās pievienotās vērtības un 9 % no nostrādāto stundu skaita.
2. Otrkārt, šie uzņēmumi galvenokārt koncentrējas pakalpojumu nozarēs ar salīdzinoši zemu produktivitāti.
3. Treškārt, šo uzņēmumu sastopamības pieaugums pēc globālās finanšu krīzes bija lielā mērā saistīts ar jaunā uzņēmējdarbības veida – mazkapitāla uzņēmumu – rašanos, nevis ar vispārēju uzņēmumu finansiālās veselības pasliktināšanos.

[1] Negatīvu pašu kapitālu var izraisīt arī pēkšņs aktīva vērtības kritums, ja tas izmantots kā nodrošinājums aizdevumam un tā vērtība kļūst mazāka par neatmaksāto aizdevuma summu.

[2] Negative Equity Firms Prior to 2008 Great Recession | Lawson | International Journal of Economics and Finance | CCSE

[3] https://btp.vgtu.lt/index.php/BTP/article/view/8233/7200