Kā pārvarēt Latgales ekonomisko atpalicību – vai speciālās ekonomiskās zonas ir risinājums?

1. Kas ir galvenie iemesli Latgales ekonomiskajai atpalicībai no citiem Latvijas reģioniem?

Latgale ekonomiski atpaliek no pārējiem Latvijas reģioniem (tas ir, iekšzemes kopprodukts uz iedzīvotāju jeb vidējais ienākumu līmenis Latgalē ir zemāks), jo tai ir: 

• zemāks fiziskais kapitāls – 
  • mazāk investīciju jaunā dzīvojamā fondā (sk. raksta par investīcijām 3.5 daļu); 
  • mazāk privāto uzņēmumu investīcijas – atpaliek gan Latvijas vietējo uzņēmumu, gan arī ārvalstu uzņēmumu investīcijas (sk. raksta par investīcijām 4.4 daļu);
  • tādējādi arī mazāk jaunu tehnoloģiju un inovāciju. 
• zemāks cilvēkkapitāls – 
  • iedzīvotāju skaita samazinājums Latgalē notiek visstraujāk Latvijā – gan mirstībai pārsniedzot dzimstību, gan arī aizbraukušo cilvēku skaitam pārsniedzot iebraucēju skaitu. Izbraucot iedzīvotājiem darbspējas vecumā un jauniešiem, iedzīvotāju struktūra mainās par labu senioriem, kuriem piemīt zemāka ekonomiskā aktivitāte;
  • darbspējas vecuma iedzīvotāju vidū – liela daļa nav nodarbināti (bezdarbnieki un ekonomiski neaktīvie); 
  • Latgales iedzīvotājiem zemāks dažu prasmju (piemēram, angļu valodas un digitālo prasmju), kā arī izglītības līmenis nekā Latvijā vidēji;
  • vājāka veselība (īsāks sagaidāmā mūža ilgums) nekā pārējos Latvijas reģionos,
  • zemāka sociālā saliedētība, tajā skaitā liekāka noziedzība un pēc Eiropas standartiem liels slepkavību skaits.
• Pašreizējai ģeopolitiskai situācijai "neizdevīgs" izvietojums un ekonomikas struktūra – 
  • mazāks privāto uzņēmumu skaits, atpaliek arī jauno privāto uzņēmumu dibināšana. Tā rezultātā 30 % no ekonomikas un 40 % no darba vietām ir sabiedriskā sektora nozares (valsts pārvalde, izglītība un veselības aprūpe); 
  • ekonomikas struktūrā mazāku daļu ieņem nozares ar augstu produktivitāti (piemēram, IT);
  • samērā liels attālums un nepietiekama savienojamība ar reģionāliem  ekonomikas attīstības centriem (Rīgu un Viļņu);
  • Latgale nevarēja vai nepaspēja pārorientēties kopš Eiropas austrumu robežas slēgšanas – iepriekš bija svarīgs tirdzniecības mezgls starp Eiropu un Krieviju/Baltkrieviju (dzelzceļa pārvadājumi, tranzīts, tūrisms).

Šo faktoru kopums gan nenozīmē, ka Latgale iepriekšnolemta mūžīgai ekonomiskai atpalicībai. Piemēram, ģeopolitiskā nenoteiktība vērojama arī daudzās attīstītās pasaules malās, piemēram, Izraēlā vai Dienvidkorejā. Mums tuvāks piemērs ir Viļņa, kas arī atrodas pie Eiropas Savienības (ES) austrumu robežas, ar kuru Latgalei ir kopīga vēsture un kur daudzi sociālekonomiskie rādītāji (bezdarbs un noziedzība) deviņdesmitajos gados bija tuvāki Daugavpilij nekā Rīgai. Taču kopš tā laika Viļņas reģions ir attīstījies visai strauji. Šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta, kurā iedzīvotāji ir ievērojami vairāk apmierināti ar dzīves kvalitāti nekā rīdzinieki. Tāpēc tiem, kuri pieraduši ekonomikas neveiksmes iemeslus meklēt pagājušā gadsimta vēsturē, sarežģītā ģeopolitiskā situācijā vai "citādā klimatā", Viļņas (kā arī daudzu citu valstu un reģionu) pieredze sniedz lielisku piemēru, kā līdzīgos apstākļos sasniegt vairāk. 

2. Cik efektīvi ir industriālie parki/brīvās ekonomiskās zonas Latgalē? 

Nav slikti ar nodokļu atlaidēm pievilināt uzņēmējus Latgalei, īpaši kad nenoteikta ģeopolitiskā situācija un dronu lidojumi mazina investīciju sagaidāmo atdevi un var pat atturēt dažus investorus no investīciju veikšanas (sk. raksta par investīcijām 4.1. daļu). Tāpēc īstermiņā speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) tiešām var dot grūdienu investīcijām un reģiona ekonomikas attīstībai. Spilgtākais Latgales SEZ veiksmes stāsts – SIA "Light Guide Optics International" (optisko šķiedru ražošana Līvānos), kā arī Rēzeknes SEZ vairāki veiksmes stāsti – SIA "VEREMS" (finiera ražošana), "OptoElektronika LV" (kabeļu un vadu ražošana), "LEAX Rēzekne" un "Jensen Metal" (metālizstrāde) un vairāki citi, bez SEZ režīma iespējams nebūtu tik strauji attīstījušies.

Taču jāatceras, ka Latgales SEZ darbojas jau 9 gadus, bet Rēzeknes SEZ – pat 29 gadus. Tie nespēja pasargāt reģionu no jauniešu aizplūšanas, kā arī nenodrošināja Latgales ekonomikas uzrāvienu kopumā. Ja pēc vēl 25 gadiem (Rēzeknes SEZ un Latgales SEZ darbība šobrīd paredzēta līdz 2050. gada beigām) nodokļu atlaides būs Latgales galvenā priekšrocība (nevis, piemēram, izcili izglītoti un veseli cilvēki, lieliska infrastruktūra un dzīves vide, savienojamība ar Rīgu un Viļņu un tamlīdzīgi), es teiktu, ka kaut kas tomēr nav kārtībā.

Jebkuras SEZ efektivitāte jāvērtē, salīdzinot ieguvumus (vairāk uzņēmumu nekā bez SEZ) ar izmaksām (valsts un pašvaldību nesaņemtie nodokļi). Tā kā ekonomikā nekas nav bez maksas, faktiski par SEZ nodokļu atlaidēm maksā pārējie Latvijas uzņēmumi un iedzīvotāji. Svarīgi ir panākt, lai SEZ režīmā strādājošie uzņēmumi kļūst pietiekami konkurētspējīgi un gatavi turpināt darbu Latgalē arī pēc SEZ perioda beigām. Ja uzņēmumi nevarēs vai negribēs strādāt apstākļos bez SEZ un meklēs ofšoru, kur pārcelties, SEZ darbība nebūs attaisnojusies. Tāpēc SEZ efektivitāti pa īstam varēsim vērtēt vien pēc nodokļu atlaižu perioda beigām. 

3. Kādi pasākumi būtu jāveic, lai veicinātu Latgales ekonomisko izaugsmi un iespējas labklājības ziņā tuvoties pārējiem Latvijas reģioniem?

Manuprāt, Latgales svarīgākie ekonomikas izaugsmes faktori ir: 

• lielāka savienojamība un ciešāka integrācija ar reģionāliem ekonomikas attīstības centriem (Rīgu un Viļņu), Latgales uzņēmumu eksporta veicināšana uz ES valstīm un ciešāka integrācija starptautiskās vērtību ķēdēs;
• cilvēkkapitāla attīstība (izglītības kvalitāte, mūsdienīgu, darba tirgum nepieciešamu prasmju apguve, mūžizglītības un veselības veicināšana, sociālā saliedētība) un ārvalstu talantu piesaiste (tajā skaitā reemigrantus);
• privāto investīciju un ES fondu piesaiste, inovāciju un jauno tehnoloģiju ieviešana uzņēmumu darbā;
• no ES austrumu robežas stiprināšanas Latgale var iegūt vairāk nekā pārējie Latvijas reģioni, gan Latgales uzņēmumiem piedaloties attiecīgos iepirkumos, gan arī būtiski augot pārliecībai par investīciju drošumu. 

Latgales ekonomikas izaugsme vismaz daļēji var pamatoties uz reģiona dabiskām priekšrocībām, kuru netrūkst jau tagad: 

• spēcīga matemātikas izglītība, par kuru liecina kaut vai labāko Daugavpils un Rēzeknes vidusskolu un ģimnāziju pozīcijas centralizēto eksāmenu reitingā, ir svarīgs pamats STEM speciālistu sagatavei;
• vēsturiski attīstīta rūpniecība, īpaši mašīnbūve, metālapstrāde un elektronikas komponenšu ražošana – šīm nozarēm piemīt augsta produktivitāte, nozarēs ietverti daudzi augstas pievienotās vērtības produkti;
• liels bioloģiski sertificēto platību īpatsvars Latgalē ir pamats ekoloģiski tīras pārtikas ražošanai – pēc tās ir augošs pieprasījums gan Latvijā, gan arī ES kopumā;
• tīra, unikāla daba ar lielu gleznainu ezeru skaitu kombinācijā ar mērenu klimatu – šeit redzu lielu potenciālu vasaras tūrisma kāpumam no siltuma viļņu skartajām ES valstīm (sākot ar Vāciju un tālāk uz dienvidiem). Turklāt daudziem augsti kvalificētiem un radošiem cilvēkiem savrupmāja starp Latgales ezeriem būtu vērtīgāka par šauru dzīvokli lielas pilsētas burzmā; 
• joprojām izmaksu konkurētspējīga preču ražošana un pakalpojumu sniegšana zemākas telpu nomas, zemes un nekustamā īpašuma iegādes, darbaspēka izmaksu, kā arī SEZ nodokļu atvieglojumu dēļ.

Kas noteikti nav Latgales ekonomiskās izaugsmes faktoru skaitā – SEZ bezgalīga pagarināšana vai vēl lielāka resursu pārdale no Rīgas un Pierīgas caur pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu. Ja naudu dod par atpalicību un atņem par attīstību (mehānisms, pēc kura funkcionē pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds un daļēji arī ES fondu sadale), pašvaldībām var trūkt motivācijas veicināt ekonomisko attīstību. Latgales augšupejai jāstiprina Latvija un Eiropa, nevis tai jānotiek uz pārējās Latvijas vai Eiropas rēķina.

Visbeidzot – Latgale var kļūt bagāta, tikai nepārtraukti attīstoties ilgā laika periodā. Latgales ekonomiskās atpalicības problēmu nevar atrisināt ar brīnumnūjiņas mājienu uz rītdienas pusdienlaiku, ne pat viena Saeimas vēlēšanu cikla laikā. Lai gan vēlētājiem patīk ticēt brīnumiem, ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai nepieciešams mazs solītis katru dienu ilgtermiņā. Katrs solis atsevišķi šķiet nepamanāms, taču, akumulējoties ilgā laikā, tieši tie nosaka, vai Latgale paliks starp Eiropas nabadzīgākiem reģioniem, vai arī spēs radikāli mainīt savu ekonomiskās attīstības trajektoriju.

Oļega Krasnopjorova komentārs pirmreizēji publicēts portālā Tvnet.