Sarunu festivālam "Lampa" – cik liela Latvijā ir cilvēciska alga?

Šīs piezīmes izmantotas sarunu festivālā "Lampa" SIA "Figure Baltic Advisory" rīkotajā diskusijā "Cilvēciska alga – kur ir sarkanā līnija?" 2025. gada 21. jūnijā.

1. Uzņēmums un darbinieki – sabiedrotie, nevis pretinieki.

Jebkura alga uzņēmumam vispirms ir jānopelna. Tāpēc, ja vēlies augstāku algu, palīdzi uzņēmumam nopelnīt ar lielāku savu ieguldījumu, labāku kvalifikāciju, prasmēm.

Ko darīt, ja ieguldies uzņēmumā, bet tas tik un tā nemaksā vairāk? Par to vispār nav vērts uztraukties. Ceļot savu kvalifikāciju un prasmes, esi pieprasītāks darba tirgū – ja kāds uzņēmums atsakās maksāt lielāku algu, noteikti būs cits uzņēmums, kas to maksās.

Uzņēmumiem nav izdevīgi maksāt zemas algas. Uzņēmumiem ir izdevīgi labi pelnīt; labi pelnīt uzņēmums var, tikai piesaistot teicamus speciālistus, ko nevar izdarīt, maksājot zemas algas. Ja kāda uzņēmuma mērķis ir maksāt darbiniekiem pēc iespējas mazāk, tad tās ir pagājušā gadsimta 90. gadu zemās korporatīvās kultūras paliekas – ar laiku šādu uzņēmumu kļūst mazāk. Šādi uzņēmēji vai nu maina domāšanu, vai bankrotē, kas zema bezdarba apstākļos ir labi, jo atbrīvo resursus citiem – produktīvākiem uzņēmumiem.

2. Minimālās algas kāpums nav burvju nūjiņa.

Valsts budžets parasti iegūst no minimālās algas palielināšanas – valsts budžeta ieņēmumi palielinās vairāk nekā izdevumi. Tāpēc valdībai nav grūti pateikt, ka no šodienas minimālā alga ir 1000 vai pat 5000 eiro – jautājums ir par to, kurš uzņēmums šādu algu varēs maksāt. Ja tava produktivitāte jeb ieguldījums uzņēmuma peļņā ir tikai 800 eiro mēnesī, tad 1000 eiro minimālā algā uzņēmums tev maksāt nevarēs.

Ja uzņēmums nespēs maksāt tik lielu minimālo algu, tas vai nu bankrotēs un atlaidīs darbiniekus, vai arī nodarbinās tevi ēnu ekonomikā. Tādējādi darbiniekiem ne vienmēr minimālās algas palielināšana ir izdevīga. Trāpīgs ir diskusijas moderatores Daces Tauriņas pieminētais minimālās algas mērķis – "strādājošo nabadzības mazināšana". Tie minimālās algas saņēmēji, kas saglabās darbavietu pēc minimālās algas celšanas, tiešām savā maciņā saņems vairāk, bet kā ir ar tiem, kas zaudēs darbu un vairs neskaitīsies "strādājošais"? Īpaši aktuāli tas ir nozarēm, profesijām vai reģioniem, kur algas nav lielas. Piemēram, ja minimālo algu no šodienas palielinātu līdz 1000 eiro, tad vairāki Latgales uzņēmumi varētu bankrotēt, un arī citos reģionos uzņēmumi domās, kā optimizēt (jeb samazināt) sētnieku un dežurantu skaitu, likvidējot attiecīgās darba vietas.

3. Kāpēc ārvalstīs alga ir augstāka?

Īrijā, Nīderlandē vai Vācijā minimālā alga ir aptuveni trīsreiz lielāka par Latvijas 740 eiro. Tāpēc, ka tur arī vidējie ienākumi ir lielāki. Tas savukārt atspoguļo augstāku darba ražīgumu, kuru nosaka investīcijas ražošanas iekārtās un infrastruktūrā, izglītības līmenis un kvalitāte, iedzīvotāju veselība un labvēlīga uzņēmējdarbības vide, kas iekļauj kvalitatīvi strādājošas institūcijas un labu pārvaldību. Kad mums visi šie faktori būs attīstīto Eiropas valstu līmenī, tad arī alga būs atbilstoša. Bet tas nav izdarāms dienas laikā vai ar vienu valdības lēmumu "palielināt minimālo algu līdz 2000 eiro no šodienas" – tas noteikti nav risinājums.

Algu līmenis ražojošā sfērā velk līdzi arī pārējos. Piemēram, frizieris Latvijā nopelna mazāk nekā Vācijā tāpēc, ka viņa klientiem ir zemāki ienākumi, nevis tāpēc, ka lēnāk vai sliktāk griež matus. Līdzīgi ir ar sabiedriskajā sektorā strādājošiem – skolotājiem, ārstiem, policistiem, ierēdņiem. Viņu darba devējs ir Latvijas sabiedrība, nevis attiecīgās iestādes vadītājs, kā kāds varētu padomāt.

4. Kas jādara, lai pelnītu miljonus?

Ja tev ir svarīgi pelnīt miljonus, jākļūst par uzņēmēju. Bet tur jāieguldās, turklāt ar lielu risku, ka nenopelnīsi neko.

Ja vēlies pelnīt labi – ne miljonus, bet drošāk nekā uzņēmējdarbībā – jākļūst par izcilu profesionāli. Jebkurā jomā, kas tev patīk un kurā redzi sevi piepildītu; nevis tajā, kur gudri onkuļi paredz vislielāko darba tirgus pieprasījumu 2050. gadā. Jo nevis prognozēm jānosaka tavas izvēles, bet tieši tava rīcība noteiks tavu (un, tā kā esi daļa no Latvijas, arī valsts) nākotni. Kļūt par izcilu profesionāli ir grūti – tur jāieguldās tāpat kā uzņēmējam.

Nevēlies ieguldīties, bet vēlies tikai saņemt lielu naudu? Tad tava alga pārsniegtu tavu produktivitāti – kāpēc citiem sabiedrības locekļiem tev būtu  jāpiemaksā? Tas ir ceļš uz nekurieni. Ja daudzi vēlēsies no sabiedrības saņemt vairāk nekā iedot, tad šī sabiedrība nevarēs attīstīties.

Tev šķiet, ka daži "padomes locekļi", piemēram, valsts uzņēmumos, pelna vairāk nekā dara? Ja tas tā tiešām ir, tad sabiedrībā ar labām institūcijām viņi savus amatus drīz zaudēs – šādus piemērus esmu redzējis. Un vai tā ir laime – baidīties par saviem amatiem un censties iepatikties cilvēkiem, kas tevi tur ielikuši? Laimes sastāvdaļas ir brīvība un neatkarība – profesionālā dzīvē to vari piedzīvot, ja alga pamatota ar taviem nopelniem jeb līdzīgu algu vari nopelnīt arī citā uzņēmumā.

5. Ienākumu izlīdzināšana – kāds ir optimāls valsts iejaukšanās līmenis?

Daudz svarīgāka par ienākumu vienlīdzību ir iespēju vienlīdzība – jānodrošina katram iespējas savas ieceres īstenot sabiedrības labā. Piemēram, katram piedāvājot teicamas izglītības iespējas vai veselības aprūpes pakalpojumus.  Bet jābūt ļoti uzmanīgiem, cenšoties izlīdzināt ienākumus starp tiem, kas strādā 12 stundas dienā un 4 stundas dienā, ja šādas darba laika izvēles ir brīvās gribas rezultāts. Jāpalīdz tiem, kas nevar; bet ne tiem, kas negrib. Jo izlīdzinot ienākumus, bet neizlīdzinot brīvo laiku, tie, kas piepilda savu sapņus profesijā, strādājot sabiedrības labā, zaudēs, kas nebūtu taisnīgi pret viņiem.

Ja skolotājs izdomātu likt visiem skolēniem vienādas atzīmes, balstoties uz vidējiem mācību sasniegumiem klasē, tas vispirms dziļi aizvainotu visspēcīgākus skolniekus, bet ilgtermiņā visa klase mācītos sliktāk. Līdzīgi arī pārāk liela aizraušanās ar ienākumu izlīdzināšanu ir slikta lieta mūsu sabiedrības labklājībai.

Diskusijas video ieraksts