08.06.2022.

Ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu

Ko par Latvijas uzņēmumu kredītportfeļa klimata risku pastāsta klimata pārmaiņu snieguma indekss CCPI?

Ilustratīvs attēls kravas kuģis dūmojošu skursteņi
Foto: Shutterstock

Klimata pārmaiņu un ar to saistīto pārejas risku ietekme uz ekonomiku un finanšu sistēmu tiek plaši pētīta daudzviet pasaulē. Klimata pārmaiņas sasaista ar darbaspēka migrāciju, strukturālo bezdarbu, produktivitātes kritumu un citiem aspektiem. Tādēļ svarīgi ir lēmumi valstiskā līmenī, ieviešot pasākumus ekonomikas noturības stiprināšanai pret klimata riskiem. Savlaicīgi un atbilstoši politikas lēmumi var mazināt negatīvās sekas. Viena no iespējām novērtēt valstu sniegumu virzībā uz pārejas risku mazināšanu ir klimata pārmaiņu snieguma indeksa CCPI (Climate Change Performance Index) analīze, kas makroekonomika.lv jau aprakstīta rakstā "Pārmaiņu riski Latvijas ekonomikā: ko mums parāda klimata pārmaiņu snieguma indekss CCPI?." CCPI indeksu var izmantot arī Latvijas kredītportfeļa pārejas risku vērtējumā. Šajā rakstā pārejas riski analizēti, ņemot vērā Latvijas iesaisti eksporta un importa attiecībās.

Īsumā

  • Pieņemot, ka kredītņēmēju iesaiste ārējā tirdzniecībā atbilst nozaru vidējiem rādītājiem, ļoti augsts un augsts klimata pārejas risku līmenis saistīts ar salīdzinoši mazu kredītu daļu – līdz 9%.

  • Ņemot vērā ārējās tirdzniecības ietekmi, Latvijas banku uzņēmumu kredītportfeļa pārejas risku līmenis ir zemāks nekā valstī kopumā.

  • Nesenās aktivitātes banku sektorā liecina, ka klimata risku vadība banku sektorā tiek uztverta nopietni, un kredītu riska līmenis var būt arī zemāks nekā šajā rakstā novērtēts.

Pārejas risku pētījumos galvenais uzsvars tiek likts uz visas ekonomikas un finanšu sektora reakciju uz politikas lēmumiem un ar tiem saistītajām izmaksām, kas pamatā attiecas uz oglekļa cenām, nodokļiem vai emisiju ierobežojumiem. Ir secināts, ka savlaicīga un pakāpeniska rīcība šajā jomā ir mazāk riskanta kā novēloti un daudz striktāki risinājumi. Attiecīgi arī riski, sadarbojoties ar valstīm, kurās ir mazāk strikti noteikumi, ir augstāki, jo pastāv lielāka novēlotas rīcības un būtiskāku seku varbūtība.

Banku sektorā tiek pētīta banku kredītportfeļa vai vērtspapīru portfeļa pakļautība nozarēm ar augstām CO2 emisijām vai emisiju nodokļa maksājumiem, tai skaitā Eiropas banku sistēmā, Zviedrijā, Latvijā, Dānijā, Norvēģijā  un citās valstīs. Šajā rakstā turpināts kredītportfeļu analīzes virziens, vērtējot pārejas riskus Latvijas banku sistēmā. Līdzīgi rakstā "Kā novērtēt klimata pārmaiņu ietekmi uz norisēm finanšu sistēmā? Turpinājums stāstam par ND-GAIN indeksu." jau vērtēta NFS kredītportfeļa pakļautība fiziskajiem riskiem, kas saistīti ar pakāpeniskām klimata pārmaiņām.

Kā tiek vērtēti pārejas riski Latvijas uzņēmumu kredītportfelī?

Vērtējot pārejas riskus, tiek izmantots šāds pieņēmums: jo zemāks valstij CCPI vērtējums, jo lielāka varbūtība, ka attiecīgajā valstī tiks pieņemti stingrāki mēri ar klimata mērķu sasniegšanu saistītajās jomās. Tas var izraisīt negatīvas sekas tautsaimniecības norisēs, kā rezultātā var tikt ietekmēts arī eksports un imports ar attiecīgo valsti, kā arī citi ekonomiskie un finanšu rādītāji. Tādēļ kopējā novērtējuma veikšanai šajā rakstā CCPI vērtības ir pārrēķinātas tā, lai 0 atbilstu zemākajam riskam (vislabākajam vērtējumam), bet 10 atbilstu augstākajam riskam (vissliktākajam vērtējumam), kā tas tiek darīts arī citos pētījumos [1]. CCPI vērtības izmantotas atbilstoši to publicēšanas datumam, tas ir, CCPI 2021 vērtības izmantotas, analizējot 2020. gada datus.

Apskatot Latvijas banku uzņēmumu kredītportfeli CCPI vērtējumā, var novērot, ka vairāk nekā 73% no kredītiem ir saistāmi ar iekšējo tirgu. Vēl 8-11% kredītportfeļa ir saistīta ar valstīm ar zemu risku vērtējumu (sk. 1. att.). Te gan jāatceras pieņēmums, ka kredītņēmēju raksturojums nozaru griezumā atbilst attiecīgās nozares raksturojumam tautsaimniecības līmenī.

1. attēls. Ar citām valstīm saistītā Latvijas banku uzņēmumu kredītportfeļa struktūra dalījumā pa valstu klimata risku līmeņiem CCPI vērtējumā* (%)

 

* Risku līmeņi atbilstoši CCPI 2021 robežvērtībām
Avots: LB maksājumu bilance dati, LB Kredītu reģistra dati, Germanwatch, LB aprēķini

Uzņēmumu kredītu daļa, kas var tikt saistīta ar ļoti slikti novērtētām valstīm, nav liela – 3,6 – 4,4% (aptuveni 178-236 milj. eiro). Attiecīgi arī risks, ka kredītu kvalitāte samazināsies, jo šīm valstīm nāksies veikt straujas pielāgošanās pasākumus, reaģējot uz klimata pārmaiņām, nav liels. Ņemot vērā valstis ar augstu un vidēju risku vērtējumu, riskam pakļautā kredītu daļa palielinās līdz 11,3 – 13,5% jeb 557-755 milj. eiro. Šis īpatsvars ir svārstīgs, tādēļ nevar runāt par stabilām risku palielināšanās tendencēm.

Lai gan 2021. gada vērtības liecina par risku samazināšanos, jāņem vērā, ka šajā vērtējumā parādās arī Covid-19 pandēmijas ietekme. Dzīvei atgriežoties ierastajās sliedēs, arī emisijas virknē valstu var atgriezties iepriekšējo gadu līmenī. Taču to būs iespējams novērtēt tikai pēc vairākiem gadiem. Tāpat arī pēc pāris gadiem CCPI atspoguļosies Krievijas-Ukrainas kara ietekme.

Novērots, ka Latvijas CCPI vērtējums (sk. 2. att.) pēdējo gadu laikā kopumā palielinās. Tātad pārejas riski kļūst arvien lielāki. Salīdzinoši Latvijas vērtējumā, ja tiek ņemti vērā arī ārējās tirdzniecības darījumu partneru riski, kā arī Latvijas uzņēmumu kredītportfeļa vērtējumā izteiktas tendences nav novērojamas, tas uzskatāms par stabilu.

2. attēls. Uz CCPI indeksa rezultātiem balstītais klimata snieguma risku vērtējums Avots: LB maksājumu bilance dati, LB Kredītu reģistra dati, Germanwatch, LB aprēķini

 

Kredītportfeļa risku vērtējums ir nedaudz zemāks nekā Latvijā kopumā, ņemot vērā risku starptautisko pārnesi. Tātad banku sektoram tieši vai netieši izdodas veiksmīgāk vadīt klimata riskus.

Par banku apņēmīgo rīcību klimata risku mazināšanā liecina arī dažādas aktivitātes. Kā piemērus var minēt Zaļos kredītus un depozītus, kā arī citus finanšu instrumentus, kas liek līdzekļus novirzīt klimata mērķu sasniegšanai - Zilās obligācijas, kas tiek veidotas ar mērķi veicināt pasaules ūdens tīrību. Bankas arī iesaistās uzņēmēju konsultēšanā par ilgtspējas jautājumiem.

Alternatīvas pārejas risku vērtēšanas metodoloģijā

Klimata risku pāreja starp valstīm visbiežāk tiek analizēta caur ārējās tirdzniecības un globālo piegādes ķēžu prizmu. Ārējās tirdzniecības dati ļauj noteikt tikai tās valstis, ar kurām veidojas tiešas attiecības. Savukārt globālas vērtību ķēdes ļauj saprast, kādas valstis un cik lielā mērā ir iesaistītas attiecīgā produkta vai pakalpojuma nodrošināšanā.

Piemēram, izmantojot WIOD (World Input-Output Database) datus vērtēts, kā ar dabas katastrofām saistītie zaudējumi “pārvietojas” pa globālajām vērtībām uz leju un uz augšu. Izmantojot šo informāciju, novērtēta dabas katastrofu ietekme uz akciju tirgus cenām, tai skaitā nosakot ietekmes noturīgumu.

Jāpiebilst, ka WIOD datubāze nav vienīgā, kur pieejami starptautiski izlietojuma-izlaides (input-output) tabulu dati. Tā piedāvā visjaunāko informāciju – 2016. gada datus. Salīdzinoši Exiobase piedāvā 2007. gada datus, Eora 2015. gada datus, bet šajās datubāzēs ir iekļauti arī ar klimata pārmaiņām saistīti dati kā resursu patēriņš un emisijas.

Globālo vērtības ķēžu dati sniedz pilnīgāku ainu par klimata risku starptautisko pārnesi. Tomēr to izmantošanu ierobežo datu novēlota publicēšana, kas var nepilnīgi atspoguļot pašreizējās starpvalstu un starpnozaru saiknes.

Lai pārbaudītu šajā rakstā izmantotā risku vērtējuma ticamību, tika veikti aprēķini arī izmantojot OECD datubāzē pieejamos pievienotās vērtības tirdzniecības (trade in value added) datus par 2015. gadu (jaunākie pieejamie dati). 3. attēlā salīdzināts eksporta un importa valstu sadalījums riska kategorijās CCPI 2021 vērtējumā.

Eksporta gadījumā lielākās atšķirības ir saistītas ar augsta riska un vidēji augsta riska valstu īpatsvaru. Savukārt importā būtiskas atšķirības ir gandrīz visās riska kategorijās.

3. attēls. CCPI 2021 riska līmeņi atbilstoši Latvijas ārējās tirdzniecības 2020. gada struktūrai un pievienotās vērtības tirdzniecības 2015. gada struktūrai(%)

 

Avoti: LB maksājumu bilance dati, OECD dati, Germanwatch, LB aprēķini 

Apkopojot visus vērtējumus vienā riska indeksā, var secināt, ka kopējais vērtējums būtiski neatšķiras. Izmantojot tiešā eksporta un importa pieeju, riska vērtējums 2020. gadā ir 4,2. Savukārt, pievienotās vērtības eksporta un importa dati ļauj iegūt kopējo riska vērtējumu 4,4. Arī iepriekšējos gados kopējās riska vērtības neatšķiras vairāk kā par 7%, bet abos gadījumos tendences ir identiskas. Tātad tiešā eksporta un importa dati var tikt izmantoti riska līmeņa analīzē.

[1] Piemēram, Feng A. & Li H. (2021) We Are All in the Same Boat: Cross-Border Spillovers of Climate Risk through International Trade and Supply Chain. IMF Working Papers Volume 2021: Issue 013. https://www.elibrary.imf.org/view/journals/001/2021/013/001.2021.issue-013-en.xml

APA: Ozoliņa, V. (2022, 04. jul.). Ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5601
MLA: Ozoliņa, Velga. "Ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 04.07.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5601>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up