Apstrādes rūpniecības piegādes ķēžu mezgli un Hormuza šauruma šaurība

Pusotru gadu ilgušais Latvijas apstrādes rūpniecības sparīgais kāpums uz kādu laiku bija apstājies, pat ne apstājies, bet ievēlies bedrē. Strauju kritumu rūpniecības izlaides datos pieredzējām jau pērn decembrī, kam sekoja vājš sniegums arī šī gada janvārī-februārī un tad atkal spējš pieaugums martā (1. attēls). Kopumā 2026. gada 1. ceturksnī ražošanas apjomi saruka par 2.1 % salīdzinājumā ar 2025. gada 4. ceturksni (sezonāli izlīdzināti dati). 

Pamanāmākā tendence bedres aprisēs bija būvniecības segmenta preču ražošanas noplakšana pēc iedvesmojoši aizvadīta pusgada. Marts gan nesis atkal pozitīvu pārsteigumu, tomēr par tā noturīgumu māc šaubas. Lai gan kreditēšana joprojām saglabā ņipru augšup virzību, tomēr ģeopolitiskais fons tai šobrīd atbalstošu roku nesniedz. Karš Tuvajos Austrumos ar jaunu jaudu samutuļojis globālās nenoteiktības fonu, un tas lielu pamudinājumu potenciālajiem investoriem nesniedz, ja vien tās nav militārās investīcijas, kas nudien kļūst par arvien lielāku balstu dažādām aktivitātēm, tajā skaitā arī paverot jaunas rūpniecības iespējas.

Karadarbība Tuvajos Austrumos un Hormuza šauruma šķērsošanas izaicinājumi ar izejvielu (īpaši naftas produktu) ražošanas kapacitātes bojājumiem, izmaksu sadārdzinājumiem un atsevišķu izejvielu piegādes traucējumiem rada atkal jau jaunas galvassāpes ražotājiem. Eiropā kopumā materiālu trūkums kā ražošanu ierobežojošs faktors aprīlī ir audzis, vienlaikus Latvijā tas saglabājas vidēji augstākā, bet stabilā līmenī (2. attēls). Pat ja mūsu ražotājam nav nepieciešams hēlijs, sērs, varš vai fosfāti mēslojumam tiešā veidā, tad tomēr šo izejvielu piegādes kavējumi un sadārdzinājumi apaug kā sniega bumba garākās piegādes ķēdēs, un dārgākas starppatēriņa preces kopā ar energoresursu sadārdzinājumu aizripo līdz plašam ražotāju lokam.

Viss izklausās slikti, bet vienlaikus nevajadzētu arī dramatizēt. Jebkuriem ekonomiskiem satricinājumiem ir gan ēnas, gan saules puses, un parasti skaļāk izskan sasāpējumi, nevis ieguvēju līksme. Atcerēsimies, kā jau Covid-19 pandēmijas laikā piegādes ķēžu traucējumu dēļ draudēja sabrukt teju visa ražošana (2. attēlā problēmu samilzums redzams samērā koši), vienlaikus bija arī liels pieprasījums pēc Latvijā ražotajām komponentēm tieši tās pašas piesardzības krājumu veidošanas dēļ.

Arī šis periods var sniegt kādam jaunas sadarbības iespējas, var mudināt pāriet uz atjaunīgiem energoresursiem utt., tāpēc pieminētā iekrišana bedrē var būt arī īslaicīga un jau pēc ceturkšņa rūpniecības komentētāju tonis var būt krietni optimistiskāks. Un te vēl viens atgādinājums – iepriekšējos gados ir veiktas rekordaugstas investīcijas apstrādes rūpniecībā, kuras kaut kad pieredzēs savu augšupejas zalvi kā teicienā "ja teātra izrādes pirmajā cēlienā pie sienas karājas bise, tad otrajā cēlienā tā noteikti izšaus". Tikai jautājums (retorisks), kad sāksies otrais cēliens?