Ārējās tirdzniecības aina – recesija vai normalizācija?

Tekošais konts normalizējas – deficīts 2. ceturksnī bija 4.1 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), tas ir, par 416 miljoniem eiro vairāk samaksāts par darījumiem citu valstu rezidentiem, nekā saņemti Latvijas ekonomikā. Tekošā konta deficīts 2. ceturksnī ir mazāks nekā 1. ceturksnī un mazāks par iepriekšējo gadu otrajos ceturkšņos redzēto.

Cīņā ar augsto inflāciju celtās procentu likmes turpina bremzēt Eiropas tautsaimniecības, tādējādi šī gada pirmajā pusē eiro zonas ekonomika stagnējusi. Starp Latvijas lielākajām tirdzniecības partnervalstīm izceļams Vācijas un Zviedrijas vājais sniegums, kas krietni mazinājis pieprasījumu pēc Latvijas precēm. Pieprasījuma kritums pasaules tirgū nesis sev līdzi cenu kritumu dažādām precēm un izejvielām, kas, lai arī vēl nav līdz galam bijis novērojams veikalu plauktos, jau redzams ārējās tirdzniecības statistikā.

Eiropas ekonomikas bremzēšanās negatīvi atsaucas uz Latvijas preču eksportu

Šī gada 2. ceturksnī preču eksporta vērtība piedzīvojusi vērienīgu kritumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu samazinoties vairāk par desmito daļu. Jāatzīmē, ka ne viss vērtības kritums ir uz reālo apjomu rēķina – gada griezumā eksporta cenas ir samazinājušās par 5 %, deviņu mēnešu lejupslīdei apstājoties šī gada jūnijā, attiecīgi nedaudz vairāk kā puse no pārmaiņām skaidrojama ar faktisko apjomu kritumu.

Preču eksporta vērtības kritumu galvenokārt veidoja divas preču grupas, kuras 2022. gadā piedzīvoja neredzētus augstumus cenu un apjomu ziņā – koksnes izstrādājumi un minerālprodukti (dabasgāze, naftas produkti un arī elektroenerģija). Abām preču grupām šogad ir krietni zemākas cenas – kokmateriāliem ir zemāks pieprasījums tirdzniecības partnervalstu būvniecības bremzēšanās dēļ, tikmēr enerģētikā situācija šogad ir krietni uzlabojusies, salīdzinot ar milzīgo neskaidrību pagājušajā gadā. Savukārt pieaugums ir vien atsevišķās preču kategorijās, piemēram, pārtikas produktiem – izteikti pieaudzis alkoholisko dzērienu eksports, tāpēc ka joprojām ir ļoti aktīva šo preču tirdzniecība ar Krieviju.

Importa kritums – normalizācija no pārāk augstiem līmeņiem?

Preču importā arī vērojams vērtības kritums, tas gan ir nedaudz mazāk straujš kā eksportā. Kritumu arī galvenokārt noteica minerālproduktu, koksnes, arī dažādu metālu un to izstrādājumu tirdzniecība. Kopumā gan drīzāk var runāt par atgriešanos pie ierastākiem līmeņiem – pandēmijas laika piegādes ķēžu traucējumi un milzīgais pieprasījums sāka norimt vien pagājušā gada beigās. Arī starptautiskās sankcijas dažādu materiālu importam no Krievijas un Baltkrievijas stājās spēkā pagājušā gada jūlijā. Patlaban no šīm valstīm koku, metālu, dabasgāzes un citu preču imports vairs nav iespējams, kamēr pirms gada vēl bija pēdējais mirklis to iespēt. Tādēļ drīzāk ir noticis nevis liels kritums, bet gan atkāpjamies no netipiski augstās vērtības pirms gada un atgriežamies pie normālākiem apstākļiem, cenu līmeņa un pieprasījuma.

Pakalpojumos pieaugums uz tūrisma un transporta rēķina

Pakalpojumu eksporta tendences gada 2. ceturksnī noteica gaisa transporta pakalpojumu un braucienu izaugsme. Iespējams, pozitīvāk nekā gadu iepriekš uz braucieniem mūsu reģionā raugās ārvalstu tūristi. Piepalīdzējis arī, piemēram, pasaules hokeja čempionāts Rīgā maijā. Līdz ar to turpina augt arī apkalpoto pasažieru skaits lidostā "Rīga", arī "airBaltic" sasniedzis labus rādītājus. Izaugsmi turpina arī profesionālie, vadībzinību un citi saimnieciskie pakalpojumi. Savukārt starp transporta nozarēm vājāk klājas dzelzceļa un autotransportam, atspoguļojot Krievijas kravu kritumu.

Gada griezumā pakalpojumu imports audzis nedaudz straujāk par eksportu. Augsta joprojām ir dažādu saimniecisko pakalpojumu importa vērtība, kāpusi arī tūrisma aktivitāte uz ārvalstīm, augot gaisa transporta un braucienu importa vērtībai. Protams, daļu pieauguma veido izmaksu pieaugums, tomēr, salīdzinot ar gadu iepriekš, neziņa par ģeopolitisko situāciju reģionā nedaudz ir mazinājusies.

Ārvalstu tiešās investīcijas 2. ceturksnī spēcīgas

Ārvalstu tiešās investīcijas gada 2. ceturksnī sasniedza 3.9 % no IKP, pārliecinoši lielākā daļa investīciju veikta profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos, finanšu un apdrošināšanas darbībās un apstrādes rūpniecībā. Tiešo investīciju ieplūdes vērtējamas kā salīdzinoši augstas, jo joprojām turpinās Krievijas investīciju aizplūšana (aptuveni 1.3 % no IKP 2. ceturksnī), attiecīgi citu valstu investīciju aktivitāte ar uzviju kompensē šo investīciju zudumu.