23.02.2024.

Darbaroku trūkums izteiktāks pakalpojumu sektorā

Neskatoties uz bezdarba pieaugumu pērn gada beigās, Latvijas darba tirgū saglabājas augsts pieprasījums pēc darbaspēka, kas ir labvēlīgi darba ņēmējiem. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pagājušais gads noslēdzās ar bezdarba līmeni 6.8 % pēdējā ceturksnī, kas ir par 0.3 procentpunktiem vairāk nekā 2023. gada 3. ceturksnī. Tomēr vidēji 2023. gadā bezdarba līmenis bija 6.5 %, kas ir ievērojami zemāk nekā 2022. gadā.

Darbaspēka trūkums gada nogalē jau vairs nebija tik izteikts uzņēmējdarbību kavējošs faktors kā 2023. gada 3. ceturksnī [1]. Arī janvārī uzņēmumu īpatsvars, kuri uzskata darbaspēka trūkumu par uzņēmējdarbību kavējošu faktoru, ir samazinājies gan būvniecībā, gan rūpniecībā. Tas var liecināt, ka turpmāk gaidāms šo nozaru uzņēmumu zemāks pieprasījums pēc jauniem darbiniekiem. Daļēji darbaspēka trūkuma sarukums šajās nozarēs skaidrojams ar lēnu atkopšanos ārējos tirgos, un turpmāk tas var mazināt arī spiedienu uz šo nozaru algām.

Tomēr darbaspēka pieprasījuma kritums nenotiek visur – sarūkošas inflācijas apstākļos pakalpojumu sektorā sākās atkopšanās, tāpēc janvārī darbaspēks kā uzņēmējdarbību kavējošs faktors bija izteiktāks šajā nozarē. Turklāt, neskatoties uz nodarbināto skaita kritumu 2023. gada pēdējā ceturksnī, uzņēmēju nodarbinātības gaidas [1] kopumā saglabājas tuvu iepriekšējā ceturkšņa līmenim, kas nenorāda uz to, ka situācija Latvijas darba tirgū turpmāk ievērojami pasliktināsies. Šo apstiprina arī citi rādītāji, piemēram, vakanču skaita dinamika darba tirgū [2] kopumā ir pozitīva par spīti tam, ka būvniecībā un rūpniecībā darbaspēka trūkums ir mazāk ierobežojošs faktors.

Kaut arī tendences Latvijas darba tirgū 2023. gada pēdējā ceturksnī bija drīzāk negatīvas un janvāra operatīvajos datos uzlabojumi pagaidām ir ne tik būtiski, ekonomiskajā vidē notika svarīgas pārmaiņas. Inflācijas pūķis, kas pērn bija galvenais ekonomiskās izaugsmes šķērslis, tika novārdzināts, kas rada iespējas šogad ekonomikai atkopties pēc visiem iepriekš piedzīvotajiem izaicinājumiem. Straujāka izaugsme savukārt ļauj paredzēt augstāku pieprasījumu pēc darbarokām, kā arī lielākas iespējas darba meklētājiem atrast darbu. Ņemot šo vērā, ir potenciāls palielināties arī ekonomiskās aktivitātes līmenim darba tirgū, jo izdevīgāku darba apstākļu dēļ strādāt vai meklēt darbu var sākt arī tie iedzīvotāji, kuri šobrīd vispār nepiedalās nekādās darba tirgus aktivitātēs.

 


 

[1] Pēc Eiropas Komisijas aptaujas datiem

[2] Nodarbinātības valsts aģentūras dati pēc sezonālās izlīdzināšanas

APA: Migunovs, A. (2024, 17. apr.). Darbaroku trūkums izteiktāks pakalpojumu sektorā . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/6318
MLA: Migunovs, Andrejs. "Darbaroku trūkums izteiktāks pakalpojumu sektorā " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 17.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/6318>.

Līdzīgi raksti

Up