26.09.2023.

Ienesīguma cīņas

Inflācijas ierobežošanas nolūkā pērn un šogad veiktā Eiropas Centrālās bankas bāzes procentu likmju paaugstināšana, kas jau bija rosinājusi vērā ņemamu kredītu procentu likmju kāpumu, nule sākusi veicināt arī noguldījumu un citu ieguldījumu instrumentu ienesīguma kāpumu. Teju visas bankas cēlušas termiņnoguldījumu un krājkontu procentu likmes, atsevišķās bankās tiek solīta arī procentu izmaksa par norēķinu konta atlikumu. Vienlaikus paplašinās arī iespēja ienesīgākai līdzekļu izvietošanai ārpus banku sektora, tostarp valdības krājobligācijās, kuru ienesīgums pat nedaudz apsteidz paaugstinātās noguldījumu procentu likmes bankās.

Šīs ienesīguma cīņas ir viens no faktoriem, kas pēdējos mēnešos mazinājis banku piesaistīto noguldījumu kopapjomu. Ārpusbanku ienesīguma meklēšanai piekāpjoties likviditātei, joprojām saglabājas uzņēmumu rīcībā esošo līdzekļu kāpums, tiem atrodot augļus nesošus risinājumus banku sektora ietvaros.

Iekšzemes noguldījumu gada pieauguma temps augustā samazinājās līdz 3.2 %, kas pie virs 5 % esošā cenu gada pieauguma varētu liecināt par reālo uzkrājumu samazinājumu. Tostarp mājsaimniecību noguldījumu gada pieaugums augustā bija vien 0.5 %, kas ir zemākais rādītājs kopš 2012. gada. Uzņēmēju noguldījumu gada kāpums saglabājas straujāks (9.4 %) un ir pozitīvs arī reālā izteiksmē.

Tiesa, popularitāti guvušie ieguldījumi valdības krājobligācijās norāda, ka mājsaimniecību rocība nav būtiski pasliktinājusies. Saskaņā ar Valsts kases datiem, no gada sākuma līdz 5. septembrim iedzīvotāji iegādājušies krājobligācijas vairāk nekā 170 milj. eiro vērtībā, t.sk. pēdējo trīs mēnešu laikā iedzīvotāji nopirkuši valsts parādzīmes gandrīz 100 milj. eiro vērtībā, kas praktiski līdzsvaro noguldījumu sarukumu šajā laikā.

Paralēli ienesīgums tiek meklēts, pārvietojot līdzekļus no norēķinu kontiem uz termiņnoguldījumiem, ko dara gan uzņēmēji, gan mājsaimniecības. Pēdējo trīs mēnešu laikā termiņnoguldījumi palielinājās par 36.1 %, kamēr norēķinu kontu atlikumi saruka par 6.5 %. Termiņnoguldījumu īpatsvars kopējos noguldījumos šajā laikā audzis par 4.7 procentu punktiem, augustā sasniedzot 17.0 % (pirms gada tas bija tikai 6.6 %).

Izsniedzot kredītus kā uzņēmumiem, tā mājsaimniecībām, kredītiestāžu risku apetīte saglabājas zema. Aktīvāku kreditēšanu bremzē arī procentu likmju līmenis, kas attur potenciālos kredītņēmējus no jaunu saistību uzņemšanās. Lai gan pēdējos mēnešos uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis mazliet audzis, kredītu gada pārmaiņu temps ir tuvs nullei.

Jūnijā – augustā iekšzemes kredītportfelim pieaugot par 2.1 % (nefinanšu uzņēmumiem izsniegto un mājokļa kredītu portfelis audzis par 1.3 %, patēriņa kredītu – par 5.7 %), bāzes efekta iespaidā nefinanšu uzņēmumu kreditēšanas gada pārmaiņas tomēr atgriezušās negatīvajā sektorā (-1.2 %). Nedaudz samazinājies mājokļa kredītu gada kāpums (līdz 2.1 % augustā), savukārt patēriņa kredītu gada pieaugums sasniedzis 16.4 %. Līdz ar atturīgo kreditēšanu mazinājusies jau tā zemā kredītu attiecību pret iekšzemes kopproduktu (IKP): 2023. gada 2. ceturksnī tā saruka līdz 27 %. Eiropas Savienības valstu vidū, aplūkojot kredītu nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām attiecību pret IKP, Latvija joprojām atrodas vienā no pēdējām vietām (Eiropas Savienības vidējais rādītājs 2. ceturksnī bija 79 %).

Tautsaimniecības attīstībai stagnējot un kredītu procentu likmēm nesamazinoties, uzņēmumu kreditēšanā gan no piedāvājuma, gan pieprasījuma puses tuvākajā laikā būtiskas pārmaiņas nav gaidāmas. Mājsaimniecību kreditēšanā turpināsies neliela izaugsme, ņemot vērā zemo parāda slogu un nepieciešamību pēc dzīvojamā fonda atjaunošanas. Savukārt noguldījumu kāpumu gada nogalē bremzēs gan augošie tēriņi, sākoties apkures sezonai, gan pievilcīgāku alternatīvu uzkrājumu izvietošanas iespēju meklēšana ārpus banku sektora. Tomēr gan kredītus, gan noguldījumus potenciāli pozitīvi varētu ietekmēt komercbanku sociāli atbildīgāka rīcība, ilgtermiņa attīstības vārdā kaut vai uz laiku samazinot kredītu un straujāk paaugstinot noguldījumu procentu likmes.

 
 
 
APA: Purviņš, V. (2024, 30. may.). Ienesīguma cīņas. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/6114
MLA: Purviņš, Vilnis. "Ienesīguma cīņas" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 30.05.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/6114>.

Līdzīgi raksti

Up