16.11.2023.

Lēnāk brauksi, tālāk tiksi: stabilitāte darba tirgū?

Latvijas darba tirgū joprojām saglabājas salīdzinoši augsta ekonomiskā aktivitāte, tomēr kopējā situācija Latvijas un pasaules ekonomikā ietekmē arī darba tirgu.

Kaut arī bezdarba līmenis šā gada 3. ceturksnī ir nedaudz palielinājies – līdz 6.5 %, kopumā darba tirgus joprojām ir salīdzinoši karsts. Ņemot vērā, ka darba tirgus nedaudz atpaliek no ekonomiskā cikla, šāds bezdarba palielinājums ir drīzāk 1.-2. ceturkšņa negatīvās ekonomiskās izaugsmes sekas. Tā kā jau 3. ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts ir pieaudzis, bezdarba kāpums nav gaidāms, par ko jau liecina Nodarbinātības valsts aģentūras reģistrētā bezdarba dati par oktobri.

Arī straujš bezdarba kritums nav sagaidāms, jo nav būtisku izmaiņu darbaspēka pieprasījumā. Pēc Eiropas Komisijas ikmēneša aptaujas datiem uzņēmumu nodarbinātības gaidas šā gada oktobrī ir pietuvojošās vidējiem ilgtermiņa rādītājiem, bet uzņēmēju īpatsvars, kuri uzskata darbaspēka trūkumu par ierobežojošo faktoru, gandrīz nemainījās. Arī vakanču skaits saglabājas stabils, liecinot par to, ka uzņēmumi joprojām meklē darbiniekus, bet jau ne tik aktīvi.

Viens no iemesliem, kāpēc darba devēji varētu vairs nebūt tik ieinteresēti pieņemt darbā jaunus darbiniekus, ir kārtējo ceturksni augošie nominālie darbaspēka izdevumi par saražoto vienību un tajā pašā laikā sarūkošās peļņas maržas. Rezultātā ir jārēķinās ar augstāku darbaspēka izmaksu spiedienu, un ieguvums no jauna darbinieka jau nav tik acīmredzams, īpaši ņemot vērā, ka atalgojuma pieauguma temps saglabājas samērā straujš.

Tomēr šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar situāciju pirms ceturkšņa, ekonomiskās aktivitātes līmenis ir palielinājies. Lai gan ekonomiskās aktivitātes līmenis ir salīdzinoši augsts, ekonomikā joprojām ir darbaspēka potenciāls, kas būs īpaši svarīgs nākamajos gados. Pēc vairākām krīzēm Latvijas ekonomika darbojas zem potenciāla, un vidējā termiņā notiks ekonomikas atkopšanās. To palīdzēs veicināt investīcijas, kuras palielinās kapitāla līmeni Latvijas uzņēmumos, kas savukārt ļaus optimizēt darba procesus uzņēmumos.

Darbaspēka pieejamība ir svarīgs faktors, kas var šo procesu paātrināt. Ja darbaroku pietrūkst jau tagad, kad izaugsmes temps vēl nav tik straujš, nākotnē darbaspēka trūkums var kļūt par vēl nozīmīgāku problēmu, un risinājums jāsāk meklēt jau tagad. Divas iedzīvotāju grupas, kurās ekonomiskās aktivitātes līmenis ir ievērojami zemāks nekā pārējās, ir jaunieši un iedzīvotāji, kas ir vecāki par 45 gadiem. Lai gan pirmie nestrādā, jo parasti ievērojama daļa jauniešu mācās, tos var iesaistīt darba tirgū, piedāvājot vairāk nepilna laika darba iespēju. Savukārt labāka veselības aprūpe sabiedrībā un iespējas iegūt digitālās prasmes varētu uzlabot ekonomisko aktivitāti starp iedzīvotājiem, kuri ir vecāki par 45 gadiem.

APA: Migunovs, A. (2024, 15. jul.). Lēnāk brauksi, tālāk tiksi: stabilitāte darba tirgū?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/6180
MLA: Migunovs, Andrejs. "Lēnāk brauksi, tālāk tiksi: stabilitāte darba tirgū?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 15.07.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/6180>.

Līdzīgi raksti

Up