Pieprasījums pēc darbaspēka saglabājas augsts

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem bezdarba līmenis šā gada 3. ceturksnī ir nedaudz pakāpies par 0.2 procentpunktiem, sasniedzot 6.9 %.

Neskatoties uz bezdarba kāpumu, ekonomikā saglabājas augsts pieprasījums pēc darbaspēka, jo palielinājās arī nodarbināto skaits, kas atbilst arī datiem par izaugsmi dažādās nozarēs. Arī aptaujas dati [1] rāda, ka aktīvāka kandidātu meklēšana un pieņemšana darbā ir saistīta ar reālo aktivitāti uzņēmumos, jo tiem pieaug arī izlaide. Turklāt nodarbināto skaita palielinājums varētu liecināt arī par uzņēmumu plāniem ilgākā termiņā, ņemot vērā, ka īslaicīgu pieaugumu izlaidē varētu nodrošināt ar vidējās slodzes kāpināšanu, kas saglabājas zem iepriekšējā gada līmeņa.

Ir palielinājies bezdarbnieku īpatsvars, kuri darba meklējumos ir līdz 3 mēnešiem. Tā kā vienlaikus uzlabojās nodarbinātība, tas liecina par to, ka iepriekš neaktīvie iedzīvotāji sāk aktīvāk lūkoties pēc darba iespējām. Savukārt reģistrēto vakanču skaits 3. ceturkšņa mēnešos [2] saglabājas stabils, kas norāda uz to, ka pieprasījums pēc darbaspēka ir noturīgs, pat palielinoties ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitam darba tirgū.

Pašlaik viens no darbaspēka avotiem ir pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotāji, kuru ekonomiskās aktivitātes līmenis darba tirgū turpina ievērojami pieaugt. Nodokļu atvieglojumi pensionāriem un iespējas strādāt nepilna laika darbu [3] ir veids iegūt papildienākumus. Arī jaunieši, kuru skaits darba tirgū palielinās vecumstruktūras dēļ, nedaudz atvieglo darbaspēka trūkumu. Turklāt īstermiņā varētu palīdzēt arī uzsāktā optimizācija sabiedriskajā sektorā, no kura atbrīvotais darbaspēks varētu virzīties uz privāto. 

Arī operatīvie dati par 4. ceturksni norāda uz noturīgu pieprasījumu pēc darbaspēka. Reģistrētais bezdarbs oktobrī ir saglabājies zems, un uzņēmēju nodarbinātības gaidas pārsvarā bija augšupvērstas [4]. Taču darba tirgus strukturālo atšķirību un ierobežotu darbaspēka rezervju dēļ atrast kandidātu ar atbilstošām prasmēm kļūs arvien sarežģītāk, ko ilgtermiņā pasliktina arī demogrāfiskā situācija un iedzīvotāju novecošanās. 

[1] Eiropas Komisijas aptaujas dati par darbaspēka uzkrāšanu.

[2] Nodarbinātības valsts aģentūras dati pēc sezonālās izlīdzināšanas.

[3] Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par pensionāriem netiek aprēķinātas, vairāk šeit.

[4] Eiropas Komisijas aptaujas dati.