Inflācija Latvijā varētu palikt nedaudz paaugstināta ilgāku laiku

Latvijas Bankas inflācijas prognoze šim un nākamajam gadam ir attiecīgi 3.6 % un 3.8 %.

Militārā konflikta Tuvajos Austrumos ietekme uz Latvijas inflāciju ne tuvu nav izsmelta. ASV-Irānas miera sarunas mazināja globālās naftas cenas līdz gandrīz tādam pat līmenim, kāds bija pirms militārā konflikta (Brent naftas cena šodien ir 78 ASV dolāri par barelu jeb tikai par dažiem dolāriem dārgāk nekā februāra beigās). Taču dabasgāzes cenas Eiropā paliek augstas – uz pusi augstākas nekā februāra beigās (49 eiro par megavatstundu). To nosaka vairāki piedāvājuma un pieprasījuma faktori: 

• Dabasgāzes ieguves un eksporta infrastruktūra Tuvo Austrumu militārā konflikta laikā cietusi būtiski vairāk nekā naftas infrastruktūra; to atjaunot ir grūtāk, un tam varētu būt nepieciešami vairāki mēneši vai pat gadi. Tādēļ pat pilnīga Hormuza šauruma atbloķēšana nevarēs ātri atgriezt dabasgāzes piegādes no Persijas līča reģiona valstīm līdz pirmskara līmenim; 
• Dabasgāzes krājumi Eiropā pašlaik ir salīdzinoši zemi. Tas mazina iespējas atlikt gāzes iepirkumus krājumu papildināšanai pirms ziemas; 
• Spēcīgi karstuma viļņi Eiropā palielina pieprasījumu pēc elektrības gaisa kondicionēšanai, tāpēc ar dabasgāzi darbināmās elektrostacijas strādā ar lielāku jaudu, vēl vairāk mazinot dabasgāzes krājumus. 

Tas aktualizē ASV sašķidrinātās dabasgāzes kapacitātes attīstības (kas gaidāma tuvākajos gados) nozīmi Eiropai (sk. šo rakstu). Tikmēr dārgāka dabasgāze nozīmē dārgāku apkuri un elektrību – tas, par cik tā būs dārgāka, gan atkarīgs no dabasgāzes iepirkuma brīža. Turklāt dārgāka dabasgāze sadārdzina slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražošanu un tādēļ arī lauksaimniecības produktu pašizmaksu, tādēļ joprojām pastāv pārtikas globālo cenu pieauguma iespēja.

Ņemot vērā, ka gan apkures tarifi, gan pārtikas cenas mēdz reaģēt uz dabasgāzes cenām ar vairāku mēnešu kavējumu, un arī to, ka dabasgāzes sadārdzinājums tomēr nav sevišķi liels (gāzes cena un pieejamība, kas bija akūta problēma 2022. gadā, šobrīd nav ne tuvu tai situācijai); pēdējā mēneša norises palielina varbūtību scenārijam, ka inflācija Latvijā paliks nedaudz paaugstināta ilgāku laiku. 

Zemāks pievienotās vērtības nodoklis (PVN) dažiem pārtikas produktiem (maizei, vistas gaļai, pienam un olām; no 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam), visticamāk, atspoguļosies šo produktu cenās nepilnā apmērā. Sagaidu, ka zemāks PVN atspoguļosies šo pārtikas produktu gala cenā par aptuveni 75 % (līdzīgi kā 2018. gadā, kad samazināja PVN Latvijas raksturīgiem augļiem un dārzeņiem). Tas nozīmē, ka šo pārtikas produktu faktiskais cenu samazinājums veikalu plauktos var būt 5.6 % (nevis 7.4 %, kas būtu, ja zemāks PVN atspoguļotos cenās pilnā apmērā). Kopumā mans viedoklis par PVN atvieglojumiem pēdējos gados nav mainījies. Tas: 

• ir fiskāli neefektīvs un dārgs instruments, no kura visvairāk (naudas izteiksmē) var iegūt iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem; 
• būtiski neietekmē vietējo pārtikas ražotāju konkurētspēju; 
• rada iztrūkumu valsts budžetā, kuru ilgākā perspektīvā nāksies kompensēt ar budžeta izdevumu samazinājumu vai citu nodokļu celšanu. Tomēr, ja tiks celti darba ienākuma nodokļi (piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodoklis), tas var tieši otrādi – samazināt vietējo pārtikas ražotāju konkurētspēju.

Samazinātai akcīzes nodokļa likmei dīzeļdegvielai (vispirms tā tika ieviesta uz trīs mēnešiem, līdz jūnijam ieskaitot, bet vēlāk pagarināta līdz gada beigām) pašlaik neredzu ekonomisku pamatu. Iespējams, tā tiks atcelta pirms termiņa, ja vien militārais konflikts Tuvajos Austrumos atkal nepieņemsies spēkā un naftas produktu globālās cenas atkal neaugs (jaunas apšaudes pēdējo divu dienu laikā gan šādu varbūtību neizslēdz). Dīzeļdegviela Latvijas degvielas uzpildes stacijās (DUS) pašlaik maksā vien padsmit centus vairāk nekā pirms Tuvo Austrumu militārā konflikta sākuma februāra izskaņā. Ja globālās naftas cenas pēkšņi atkal nepieaugs, degviela Latvijas DUS var kļūt vēl lētāka: uz globālo cenu samazinājumiem DUS reaģē lēnāk nekā uz globālo cenu pieaugumiem (tomēr mēneša laikā arī globālo cenu samazinājumi atspoguļojas Latvijas DUS cenās pilnā apmērā). Pie tik zemām dīzeļdegvielas cenām samazinātā akcīzes nodokļa likme vairs nav fiskāli neitrāla (t.i., tā netiek kompensēta no lielākiem PVN ieņēmumiem) un rada nevajadzīgu iztrūkumu valsts budžetā. Jo vairāk naudas valsts budžets neiegūs dīzeļdegvielas akcīzes veidā, jo mazākas var būt budžeta iespējas kompensēt, piemēram, komunālo pakalpojumu sadārdzinājumu, kas, ņemot vērā joprojām augstas dabasgāzes cenas, varētu būt aktuāls nākamajā apkures sezonā (kas gaidāma jau pēc trīs mēnešiem).