Pieticīgajā mazumtirdzniecības izaugsmē nevajadzētu saskatīt materiālās labklājības panīkumu

Piesardzība, citas prioritātes un lēnāks darba ienākumu kāpums nekā pērn – faktori, kas šā gada pirmajā pusgadā bremzējuši mazumtirdzniecības pieaugumu. 2. ceturksnī mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās samazinājies par 0.8 % salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (Centrālās statistikas pārvaldes dati, sezonāli koriģēti), lai gan, piemēram, jūnijā reģistrēts neliels pieaugums.

Ieilgusī ģeopolitiskā nestabilitāte nelabvēlīgi ietekmēja patērētāju noskaņojumu un rosināja pietaupīt vairāk līdzekļu. Ģeopolitiskās situācijas dēļ degvielas cenas 2. ceturksnī saglabājās augstākas nekā gada sākumā, paaugstinot kopējo inflāciju. Lai gan Eiropas Centrālās bankas padome pie procentu likmju palielināšanas atgriezās vien šā gada jūnijā, kredītiestādes termiņnoguldījumu likmes pamazām sāka paaugstināt jau iepriekš. Likmes palielinājās arī krājobligācijām. Šāda dinamika no vienas puses nostiprina motivāciju taupīt, tomēr iedzīvotāji joprojām būtiskāku noguldījumu palielinājuma daļu (absolūtā izteiksmē) novirza pieprasījuma noguldījumos nekā termiņnoguldījumos un noguldījumos ar izņemšanas brīdinājuma termiņu kopā. Daļēji tas var nozīmēt gatavību spontānākiem tēriņiem mazumtirdzniecībā tuvākajā laikā, kā arī konkrētus pirkumu mērķus. Vienlaikus Latvijā darba ienākumu mediāna ir būtiski zem vidējā darba ienākumu līmeņa, un lielai daļai iedzīvotāju var būt visai ierobežots līdzekļu apjoms, ko ieguldīt uzkrāšanas instrumentos uz ilgāku laiku.

Patērētāju noskaņojuma pasliktināšanās aptaujās izpaužas vairākos aptaujas apakšrādītājos, tajā skaitā patērētāju vērtējumā attiecībā uz mājsaimniecības finansiālā stāvokļa attīstību gan pēdējo 12 mēnešu laikā, gan arī redzējumā par tuvākajiem 12 mēnešiem. 2. ceturksnī šie rādītāji pasliktinājās, un tas varētu būt skaidrojams ar lēnāku nekā pērn darba samaksas fonda pieaugumu. Mājsaimniecību noguldījumu kopējā atlikuma pieaugumam saglabājot tempu (nedaudz virs 8 % vidēji 1. pusgadā un arī 2. ceturksnī), kas, visticamāk, arī 2. ceturksnī apsteidz darba samaksas fonda kāpumu, ikdienas tēriņi acīmredzot aug lēnāk un atspoguļojas piezemētākā mazumtirdzniecības attīstībā.

Ne visi iedzīvotāju tēriņi atspoguļojas iekšzemes mazumtirdzniecībā. Runa nav tikai par citiem pakalpojumiem, ko sniedz iekšzemes uzņēmumi, vai līdzekļiem, kas izlietoti, piemēram, ceļojumos. Arī preču iegāde ne vienmēr nozīmē mazumtirgotāja iesisti. Prece var tikt pasūtīta tieši no ražotāja vai arī no tirgotāja, kas statistiski klasificējams citur. Pieejamo līdzekļu novirzīšana tādām prioritātēm kā, piemēram, auto iegādei vai jaunam mājoklim var iezīmēt ierobežotu tēriņu daļu mazumtirdzniecībā. Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati 2. ceturksnī rāda visai būtisku pirmoreiz reģistrētu transportlīdzekļu skaita gada pieaugumu, turklāt no jauna pieejamais atbalsts zemu emisiju auto iegādei var uzturēt pieprasījumu.

Mājokļa iegādei izsniegto aizdevumu atlikums turpina augt – iedzīvotāji novirza daļu līdzekļu investīcijām (jauna mājokļa gadījumā), kā arī apdares un labiekārtošanas vajadzībām. 2. ceturksnī šis bija mazumtirdzniecības segments ar pozitīvu pieaugumu, vienlaikus tajā izaugsmi var ierobežot tendence jaunus mājokļus piedāvāt jau ar pilnīgāku apdari un aprīkojumu, kas iegādāts no vairumtirgotāja vai pasūtīts tieši no ražotāja. Paradumu maiņa, kā arī biznesa modeļu maiņa, visticamāk, turpināsies, un mazumtirdzniecības sarukumā tūlīt nevajadzētu saskatīt sabiedrības materiālās labklājības kritumu.