Tekošā konta deficīts 3. ceturksnī – 3.1 % no IKP

Ārējās tirdzniecības dinamiku 3. ceturksnī būtiski ietekmēja sezonalitāte, kā arī saglabājusies nenoteiktība vairākos eksporta tirgos. Latvijas eksports straujāk pieauga uz Eiropas Savienības (ES) tirgiem, taču vāja ekonomiskā izaugsme atsevišķās tirdzniecības partnervalstīs joprojām bremzē ārējā pieprasījuma kāpumu.

Preču ārējā tirdzniecība

Latvijas preču eksports 3. ceturksnī, ņemot vērā sezonāli raksturīgo kāpumu, pieauga, taču, koriģējot datus pēc sezonālām un kalendāra svārstībām, vērojams neliels samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Eksporta dinamiku negatīvi ietekmēja īstermiņa svārstības minerālā kurināmā segmentā pēc iepriekšējā pieauguma. Kritums reģistrēts arī dzelzs un tērauda, kā arī dzīvnieku un augu produktu eksportā, kuru svārstības kopš 2022. gada kļuvušas izteiktākas.

Būtiski mazinājies eksports uz ASV – viens no straujākajiem kritumiem pēdējā desmitgadē. Visvairāk cietušas koksnes izstrādājumu lielās produktu grupas, tādas kā sazāģēti kokmateriāli, un mehāniskās ierīces. Koksnes eksporta sarukums uz ASV aizsākās jau 2. ceturksnī, un tas attiecās ne vien uz ASV, bet arī uz citiem Latvijas koksnes produkcijas tradicionālajiem noieta tirgiem, ko toreiz lielā mērā noteica globālā pieprasījuma pavājināšanās. Savukārt 3. ceturksnī novērojamais eksporta kritums uz ASV, visticamāk, atspoguļo jau ieviesto un faktiski piemērojamo ievedmuitas tarifu ietekmi. Tajā pašā laikā jāuzsver, ka kopējais koksnes eksports 3. ceturksnī pieauga un ASV īpatsvars Latvijas kopējā koksnes eksportā ir salīdzinoši neliels, tādēļ kopējo nozares attīstību šīs izmaiņas būtiski neietekmē.

No straujāka koksnes eksporta pieauguma 3. ceturksnī atturēja kritums uz Ziemeļeiropu – īpaši uz Zviedriju, kur  vērojama gausa būvniecības nozares atkopšanās. Vienlaikus pozitīvi pārsteidza eksporta pieaugums uz Vāciju, neskatoties uz tās kopumā joprojām vājo ekonomisko aktivitāti. Pozitīvi eksporta dinamiku ietekmēja arī malkas pieprasījuma kāpums Apvienotajā Karalistē un graudaugu eksporta palielinājums, īpaši uz Spāniju, kas šogad aizvietojusi vairākus līdzšinējos eksporta galamērķus Āfrikā.

Izslēdzot sezonālās un kalendārās svārstības, ceturkšņa griezumā imports samazinājās, lielākoties mēslošanas līdzekļu un transportlīdzekļu importa krituma dēļ. Rezultātā tirdzniecības bilance uzlabojās pret iepriekšējo ceturksni, jo eksporta kritums bija mazāks nekā importa samazinājums, tomēr bilance pasliktinājās gada griezumā. Vienlaikus imports no ASV vairāk nekā dubultojās, galvenokārt munīcijas un minerālo produktu dēļ. Par pēdējiem nav skaidrības, vai pieaugumu noteica ES-ASV vienošanās, kas paredz, ka ES nākamo trīs gadu laikā iegādāsies energoresursus 700 miljardu eiro apmērā no ASV, vai vēl pirms paziņotajiem tarifiem noslēgtie līgumi.

Pakalpojumu ārējā tirdzniecība

Kā jau ierasts, 3. ceturksnis devis pozitīvu skatu braucienu eksportā, kur šogad papildu devumu radījusi EuroBasket 2025 turnīra norise Latvijā, palielinot ienākošā tūrisma plūsmas. Ienākošais tūrisms arī saistās ar gaisa transporta pakalpojumu pieaugumu, kā arī pozitīvo tendenci turpina autotransporta pakalpojumi. Tāpat kā iepriekšējos ceturkšņos, turpina palielināties profesionālo, tehnisko un citas saimnieciskās darbības pakalpojumu eksports.

Arī importā, aizritot tūrisma sezonai, pieaug braucienu un gaisa transporta pakalpojumu imports. Tāpat kā eksportā, arī importā izaugsmi turpina profesionālo un, jo īpaši, tehnisko un citas saimnieciskās darbības pakalpojumu imports. Tehniskie pakalpojumi auguši visātrāk enerģijas un administratīvās darbības nozarēs, specifiskāk, tūrisma operatoru darbībā, kas saistās ar tūrisma sezonu, bet arī auto līzinga starpniecības pakalpojumos. Turpinoties apjomīgajiem būvdarbiem, turpinās pieaugt arī būvniecības imports, jo īpaši elektroapgādes un telekomunikāciju inženierbūvniecības.

Ārvalstu tiešās investīcijas

Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā 3. ceturksnī sasniedza 320 miljonus eiro jeb 2.9 % no IKP. Investīcijas galvenokārt veiktas profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos, finanšu un apdrošināšanas darbībās, kā arī enerģijas nozarē. Lielākie investori valstu griezumā, kā ierasts, ir no Zviedrijas un Igaunijas.