11.05.2015.

Eksporta kritumu uz Krieviju kompensē citas pasaules valstis

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2015. gada martā Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījums mēneša laikā pieauga par 13.3%, preču eksportam un importam pieaugot attiecīgi par 12.2% un 14.2%.

Gada laikā preču eksporta vērtība gandrīz palikusi nemainīga, samazinoties tikai par 0.3% salīdzinājumā ar pagājušā gada martu. Lai gan ģeopolitiskā situācija austrumos joprojām ir diezgan saspīlēta un ārējā tirgus pieprasījums ir vājš, Latvijas preču eksports 2015. gada 1. ceturksnī ir saglabājis nelielu kāpumu – par 0.4% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu.

Martā salīdzinājumā ar februāri pieauga praktiski visas eksporta preču grupas, izņemot elektroiekārtas un elektroierīces. Vislielākais pieaugums preču eksportā bija koksnei un tās izstrādājumiem, trikotāžas apģērbiem (trikotāžas zeķu un zeķubikšu eksports uz Poliju par 5.5 milj. EUR), ķīmiskās rūpniecības ražojumiem (minerālo un ķīmiskie mēslošanas līdzekļu eksports uz Togo par 4.4 milj. EUR), parastā metāla izstrādājumiem (eksports uz Dāniju, Lietuvu, Igauniju, Zviedriju u.c.), mehānismiem, plastmasas izstrādājumiem  un satiksmes līdzekļiem.

Lai gan salīdzinājumā ar februāri, martā preču imports piedzīvoja kāpumu par 14.2%, gada griezumā joprojām preču importa vērtība samazinājās – attiecīgi par 3.7%.

Eiropas Komisijas (EK) publicētie konfidences rādītāji liecina, ka aprīlī uzņēmēju noskaņojums ir ievērojami uzlabojies, jo strauji audzis pasūtījumu apjoma novērtējums un palielinājies arī izlaides apjoma novērtējums nākamajiem mēnešiem. EK konfidences rādītājs eksporta pasūtījumu novērtējumam par 2. ceturksni saglabājās nemainīgs, bet, vērtējot savu konkurētspējas pozīciju, uzņēmēju vērtējums ir pasliktinājies gan vietējā tirgū, gan ES, gan ārpus ES. Tomēr lejupvērsta tendence pēdējo pāris gadu laikā ir tikai konkurētspējas pozīcijai ārpus ES, kas jau kopš 2013. gada tiek vērtēta kā sarūkoša, savukārt ES iekšienē konkurētspējas pozīcijai vērtējums ir diezgan stabils.

Gan preču eksporta, gan importa dinamiku 2015. gadā joprojām negatīvi var ietekmēt Krievijas ekonomiskā recesija, samazinot Krievijas pieprasījumu. Savukārt Krievijas un Ukrainas ģeopolitiskais konflikts joprojām ir galvenais faktors investoru piesardzībai, kas kavē pieņemt pozitīvus lēmumus būtisku ieguldījumu veikšanai. Pēdējā gada laikā Latvijas eksportētājiem ir nācies strādāt paaugstinātas spriedzes apstākļos, bet ir redzami arī daudzi veiksmes stāsti, jo jebkurā krīzes situācijā un sarežģījumos var saskatīt iespējas un izaicinājumus, proti, arī šī brīža ģeopolitiskā situācija jāuztver kā jaunas izaugsmes iespējas. Biznesa diversifikācija un mērķtiecīga darbības pārstrukturizācija var nest pozitīvu rezultātus Latvijas eksportā.

Šā gada sākumā vairāki notikumi ļauj cerēt, ka eksporta kritumu uz Krieviju šogad kompensēs eksporta pieaugums uz citām pasaules valstīm un Eiropas Savienību, kur izaugsme pamazām nostiprinās. Latvijas preču eksportu pozitīvi ietekmēs "KVV Liepājas metalurgs" ražotnes darbības atsākšana. Šobrīd 90% "KVV Liepājas metalurgs" produkcijas tiek eksportēta uz Alžīriju, bet lēnām tiek uzsākts eksports arī uz Poliju, Vāciju un Somiju. Šā gada maija sākumā darbu atsācis arī metalurģijas uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" tēraudkausēšanas cehs, kurā ražošana notiek divās maiņās, nodarbinot papildu 195 cilvēkus un saražojot 30 000 tonnu tērauda mēnesī. Savukārt pārtikas produktu ražotājiem ir pavērusies iespēja savu produkciju eksportēt uz Ķīnu, jo 2015. gada aprīļa beigās Ķīnas Sertifikācijas un akreditācijas administrācijas mājaslapā ir publicēts desmit Latvijas pārtikas ražotāju saraksts, kuriem ir atļauts eksportēt uz Ķīnu vairāku veidu piena produktus, piemēram, sierus, piena pulveri, krējumu un saldējumu. Sākot no 2015. gada vidus, četriem Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumiem būs iespēja saražoto produkciju eksportēt uz Ķīnu. Latvijai ir kapacitāte un visas iespējas piedāvāt augstas kvalitātes, ekoloģiskus nišas produktus. Uzņēmēji, kas jau veiksmīgi darbojas Āzijas tirgū, apliecina, ka Āzijas valstu tirgum nav saistoši lēti produkti, bet viņus interesē kvalitāte, un to Latvijas uzņēmēji var piedāvāt.

APA: Pelēce, D. (2019, 21. sep.). Eksporta kritumu uz Krieviju kompensē citas pasaules valstis. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/920
MLA: Pelēce, Daina. "Eksporta kritumu uz Krieviju kompensē citas pasaules valstis" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.09.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/920>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up