09.12.2009.

Eksports būs ekonomikas atkopšanās dzinējspēks

Reālais iekšzemes kopprodukts 3. ceturksnī salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu saruka par 19.0%.

IKP kritumu galvenokārt noteica iekšzemes pieprasījuma turpmāka mazināšanās, ko savukārt ietekmēja jūnijā veiktā valsts budžeta izdevumu samazināšana un patērētāju konfidences pasliktināšanās. Turpretī ārējais pieprasījums saglabājās 2. ceturkšņa līmenī, un tas ļauj optimistiskāk raudzīties uz nākotni: budžeta konsolidācija ir stiprinājusi konkurētspējas uzlabošanās tendenci, un arī ārējie tirgi sāk pakāpeniski atgūties, tādēļ atsevišķās uz eksportu orientētajās nozarēs izaugsme kļūst arvien noturīgāka.

Pakāpeniskā ekonomikas aktivitātes atjaunošanās vairākās ES valstīs noteica ārējā pieprasījuma stabilizāciju. Līdz ar Latvijas ražotāju konkurētspējas uzlabošanos tas veicināja vairāku apstrādes rūpniecības nozaru ražošanas augšupeju. Lai gan iekšzemes pieprasījuma tālākā lejupslīde joprojām ietekmē ražošanu, kopumā apstrādes rūpniecībā 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni bija neliela izaugsme.

Privātais patēriņš 3. ceturksnī saruka par 27.9%. Iepriekš kritumu vairāk noteica augošā nenoteiktība par nākotnes ienākumiem un ar to saistītā piesardzības uzkrājumu veidošana, bet 3. ceturksnī pastiprinājās tiešs rīcībā esošo ienākumu samazinājums, kas varētu būt galvenais tik strauja krituma iemesls.

Kopš gada sākuma samazinājās atlīdzība nodarbinātajiem, kas pēc nodokļu un sociālo iemaksu nomaksas veido gandrīz pusi no ienākumiem. Tomēr līdz ar straujo bezdarba līmeņa kāpumu būtiski pieauga arī saņemtie sociālie pabalsti, tādējādi daļēji kompensējot algu un pašnodarbināto ienākumu sarukumu un uz laiku ļaujot mazināt privātā patēriņa kritumu. 3. ceturksnī iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi samazinājās vairāk, jo šajā periodā daudziem iepriekš darbu zaudējušajiem iedzīvotājiem beidzās bezdarbnieka pabalstu un pašvaldību sociālās palīdzības izsniegšanas termiņš. Šā iemesla dēļ daļa mājsaimniecību acīmredzot izmanto iepriekšējo periodu uzkrājumus, un šī tendence varētu kļūt vēl spēcīgāka 4. ceturksnī. Arī fiskālās politikas ietekmētā turpmākā darba samaksas mazināšanās sabiedriskajā sektorā tuvākajā laikā ierobežos patēriņa izaugsmi.

Joprojām ierobežotā kreditēšana un lielas neizmantoto jaudu rezerves noteica investīciju līmeņa samazināšanos - kopējā pamatkapitāla veidošana 3. ceturksnī saruka par 39.4%. Ļoti strauji samazinoties jaunu ēku būvniecībai (salīdzinājumā ar 2007. gadu izsniegto būvatļauju skaits sarucis vairāk nekā divas reizes), aktīvāks kļuvis remontu un renovāciju segments.

Samazinoties iekšzemes pieprasījumam, saruka arī preču un pakalpojumu imports, un jau astoto ceturksni pēc kārtas eksporta neto devums reālā IKP gada pārmaiņās ir pozitīvs. Importa kritumu veicināja pieprasījuma strukturālās pārmaiņas - ārpus Latvijas ražoto kapitālpreču un ilglietojuma preču pieprasījuma samazināšanās.

Pakāpeniska globālās ekonomikas atgūšanās un ražotāju konkurētspējas uzlabošanās dod iespēju prognozēt eksporta kāpumu, par ko liecina arī konjunktūras apsekojumu rezultāti. Tieši no eksporta sektora turpmākās attīstības lielā mērā būs atkarīgs, cik strauji notiks uzticības atjaunošanās, bezdarba mazināšanās un iekšzemes pieprasījuma pozitīvas pārmaiņas.

APA: Rutkovska, A. (2019, 21. nov.). Eksports būs ekonomikas atkopšanās dzinējspēks. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1463
MLA: Rutkovska, Agnese. "Eksports būs ekonomikas atkopšanās dzinējspēks" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1463>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up