08.09.2010.

Eksports turpina augt, bet ilgtspējīgai izaugsmei nepieciešamas investīcijas

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie precizētie iekšzemes kopprodukta dati ar tā dalījumu pa nozarēm, izlietojuma un ienākumu komponentēm apliecina jau iepriekš novērotās tendences. Nav šaubu, ka 2010. gada pirmajā pusē ekonomika pavērsās izaugsmes virzienā, joprojām strauji kāpj eksports, tomēr attīstība ir nevienmērīga un skatījumā pa nozarēm ļoti neviendabīga.

Precizētais iekšzemes kopprodukta rādītājs apliecina CSP ātrajā novērtējumā konstatēto nelielo izaugsmi: salīdzinājumā ar 1. ceturksni iekšzemes kopprodukts palielinājās par 0.8%, un šis ir otrais izaugsmes ceturksnis pēc kārtas. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada otro ceturksni IKP saglabājas kritums par 2.1%.

Pakāpeniski uzlabojoties situācijai ārējos tirgos un Latvijas uzņēmumu konkurētspējai, preču un pakalpojumu eksports turpina palielināties un nodrošina arvien lielāku reālā pieauguma tempu - 2. ceturksnī gada izaugsme jau veidoja 9.2%.

Iekšzemes pieprasījums ir stabilizējies, bet joprojām vērtējams kā vājš.

  • Investīciju līmenis turpina sarukt (par 37.4%) un var kļūt par būtisku šķērsli tālākai izaugsmei. Ražošanas izmaksu lejupslīde ir gandrīz beigusies, tādēļ konkurētspējas nostiprināšanai arvien svarīgāka kļūst ražīguma veicināšana līdz ar efektīvākām tehnoloģijām. Eksporta straujais kāpums var sākt apsīkt ražošanas jaudu augstās noslodzes dēļ, kas šobrīd palielinās ļoti straujiem soļiem[1]. Bez jaunām investīcijām strauji augošo rūpniecības nozaru kapacitāte var tikt izsmelta dažu ceturkšņu laikā, bet jaudu paplašināšana prasīs laiku un finanšu resursus, tādēļ par to jādomā jau tagad. Tas apliecina, cik izšķirīga nozīme šobrīd ir mērķtiecīgākai ES fondu līdzekļu apguvei un aktīvākai komercbanku kredītpolitikai.
  • Vēl lielāku pozitīvu devumu IKP nekā iepriekš 2. ceturksnī nodrošināja krājumu pārmaiņas (11.7 procentu punkti). Krājumi raksturo atšķirību starp piedāvājumu un pieprasījumu, tātad saražoto un importēto un patērēto un eksportēto. Neraugoties uz kopumā loģisku tendenci - līdz ar pieprasījuma atjaunošanos krājumi tiek papildināti: tiek iepirktas jaunas izejvielas, palielināti gatavās produkcijas apjomi - tik liels devums ir pārsteidzošs.
  • Valsts budžeta izdevumu samazināšanas dēļ arī sabiedriskais patēriņš turpināja lejupslīdi, 2. ceturksnī sarūkot par 6.9% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.
  • Iekšzemes pieprasījuma lielākā komponente - privātais patēriņš - 2. ceturksnī saruka vairs tikai par 1.4% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni. Daudzi izsaka neizpratni par kāpumu ar privāto patēriņu cieši saistītajos tirdzniecības datos, tomēr jāatceras, ka pārdošanas apjomi bija piedzīvojuši ļoti strauju kritumu[2]. Patēriņš recesijas laikā saruka straujāk nekā ienākumi piesardzības uzkrājumu veidošanas dēļ. Savukārt 2010. gada sākumā, pateicoties labākam Latvijas tautsaimniecības un pašu mājsaimniecību finanšu stāvokļa novērtējumam, patērētāju noskaņojums uzlabojās lēcienveidīgi. Līdz ar optimistiskāku skatu uz nākotnes norisēm iedzīvotāji mazāk veidoja piesardzības uzkrājumus un iespēju robežās pat izmantoja zemāku cenu piedāvājumus, iegādājoties dažādas ilglietošanas preces. Ņemot vērā ļoti zemo bāzi, šis impulss bija ļoti nozīmīgs patēriņa pārmaiņu veicinātājs.

Privātā patēriņa stabilizēšanās vienlaikus ar ražošanai nepieciešamo starppatēriņa preču vajadzību noteica ļoti strauju importa apjomu palielinājumu. Tādējādi 2. ceturksnī reālais preču un pakalpojumu imports ne vien nokļuva pozitīvu gada pārmaiņu zonā, bet uzreiz sasniedza divciparu skaitli - 13.6%. Strauji palielinoties importam, vairāk nekā divus gadus ilgusī neto eksporta uzlabošanās šogad ir izsīkusi un neto eksporta devums gada pārmaiņās bija negatīvs (-2.0 procentu punkti).

No nozaru viedokļa turpinājās jau iepriekš vērojamās tendences - labāki rezultāti bija tajās nozarēs, kuru izlaide ir saistīta ar ārējo pieprasījumu. Apstrādes rūpniecības nozare 2. ceturksnī auga īpaši strauji - par 15.3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni un par 4.4% salīdzinājumā ar 1. ceturksni (pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, Latvijas Bankas novērtējums). Arī transporta un sakaru nozare turpināja augt, taču tajā šobrīd notiek strukturāla rakstura pārmaiņas, tādēļ dzelzceļa un ostu apgrozījums krītas, bet strauji pieaug kravu pārvadājumu apjoms ar autotransportu, naftas produktu transportēšana pa cauruļvadu un lidostas "Rīga" pasažieru apgrozījums. Izteikti negatīva attīstība joprojām vērojama būvniecībā - nozares pievienotā vērtība 2. ceturksnī samazinājās par 35.3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni. Kamēr nesagaidīsim lūzumu investīciju dinamikā, proti, investīciju kāpumu, būvniecības izlaide nevarēs pieaugt.

 


[1] Ražošanas jaudu noslodzes līmenis rūpniecībā 3. ceturksnī palielinājās par vairāk nekā 5 procentu punktiem, sasniedzot 66%; vēsturiskais maksimums Latvijā ir 75%.

[2] Mazumtirdzniecības apgrozījums ir sarucis līdz 2004. gada līmenim, un salīdzinājumā ar tā augstāko līmeni kritums veido gandrīz 40%.

APA: Rutkovska, A. (2019, 17. nov.). Eksports turpina augt, bet ilgtspējīgai izaugsmei nepieciešamas investīcijas. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1368
MLA: Rutkovska, Agnese. "Eksports turpina augt, bet ilgtspējīgai izaugsmei nepieciešamas investīcijas" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 17.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1368>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up