2025 | "Finanšu Stabilitātes Pārskats": Latvijas finanšu nozare ir stabila un noturīga

Būtiskākais: 

• Latvijas finanšu nozare kopumā ir stabila un noturīga. Nozīmīgākos riskus finanšu nozarei rada ģeopolitiskās fragmentācijas un nenoteiktības pieaugums pasaulē. Tas kavē ārējo un iekšzemes ekonomisko izaugsmi, pastiprina svārstības finanšu tirgos, kā arī palielina kiberuzbrukumu un citu potenciālu liela mēroga negaidītu traucējumu finanšu starpniecībā riskus. 
• Latvijas kredītiestāžu tiešā finansiālā saikne ar ģeopolitiskā saspīlējuma epicentriem ir neliela. Pastiprinātā nenoteiktība Latvijas tautsaimniecības attīstību un finanšu nozari būtiskāk ietekmē netieši, t. sk. skarot tos uzņēmumus (nefinanšu sabiedrības), kuri tirdzniecībā ar ASV ir iekļauti ražošanas ķēdēs. Vienlaikus saglabājas augsti kiberuzbrukumu un citu liela mēroga negaidītu finanšu infrastruktūras traucējumu riski. 
• Kredītiestāžu spēja absorbēt šokus ir laba, un nebanku finanšu sektora pakalpojumu pieejamības nepārtrauktība ir augsta.
• Kredītiestāžu aizvien labā pelnītspēja palīdz saglabāt augstu kapitalizāciju. Kredītiestāžu brīvprātīgās kapitāla rezerves ir pietiekamas, lai absorbētu potenciālus zaudējumus finansiālu šoku gadījumā. Kredītiestāžu likviditātes rādītāji ir pietiekamā līmenī, un finansējuma un likviditātes risku līmenis kredītiestāžu sektorā saglabājas zems.
• Latvijas Bankas makrouzraudzības politika kopumā ir vērsta uz noturības saglabāšanu. 
  • Pozitīvas neitrālas pretcikliskās kapitāla rezerves (countercyclical capital buffer jeb CCyB) pieejas, kas ļauj šo rezervi sākt veidot agrāk finanšu ciklā, ietvaros stājusies spēkā CCyB bāzes norma. Tā papildus stiprina banku noturību un veido "makrouzraudzības telpu", kas pieaugušās ārējās nenoteiktības apstākļos ir īpaši svarīgi. 
  • Ņemot vērā būtiskos grozījumus Kapitāla prasību regulā un veicot gadskārtējo novērtējumu par piemērotām riska pakāpēm riska darījumiem, kuri nodrošināti ar Latvijā reģistrētu komerciālo nekustamo īpašumu hipotēku, 2024. gada decembrī Latvijas Banka nolēma vairs nepiemērot paaugstināto riska pakāpi šiem darījumiem. 
  • Uz aizņēmējiem vērstie instrumenti turpina veicināt atbildīgu un ilgtspējīgu kreditēšanas standartu ievērošanu.
• Vāja investīciju vide un nepietiekams kreditēšanas atbalsts investīcijām jau ilgu laiku ir būtiska sistēmiska strukturāla nepilnība, kas kavē Latvijas attīstību un konkurētspēju. Lai gan iekšzemes kreditēšana ir būtiski aktivizējusies, banku kredītportfeļa attiecība pret iekšzemes kopproduktu Latvijā saglabājas ļoti zema. Augstas nenoteiktības un augošas ģeopolitiskās fragmentācijas apstākļos investīcijas ilgtermiņa projektos ar augstu izaugsmes potenciālu, bet lielu atkarību no valsts politikas ir atkarīgas no tirgū valdošās pārliecības par ilgtermiņā paredzamas valsts stratēģiskās attīstības politikas īstenošanu.
• Mājokļu pieejamība un to iegādes aktivitāte pakāpeniski atjaunojas, bet mājokļu cenu kāpuma temps saglabājas mērens. Iegādei pieejamo mājokļu skaits sāk samazināties, vienlaikus jauno mājokļu piedāvājums jau ilgu laiku ir nepietiekams, un iepriekš – augošu procentu likmju periodā – jaunu mājokļu būvniecība saruka. Tas turpmāk var radīt augšupvērstu spiedienu uz mājokļu cenām.
• Komerciālo nekustamo īpašumu nozarē atsevišķi finanšu rādītāji uzlabojās, taču dažiem tirgus dalībniekiem, galvenokārt tādiem, kuru komerciālie nekustamie īpašumi ir ar zemu energoefektivitāti, maksātnespējas riski pagaidām nemazinās. 
• Latvijas aizņēmēju maksātspēja un noturība saglabājas labā līmenī. Mājsaimniecību ienākumi kopumā turpina augt straujāk par inflāciju, un to parāda maksājumu slogu pakāpeniski atvieglo procentu likmju samazinājums. Daļai mājsaimniecību maksātspēju uzlabo arī atvieglotā iespēja pārkreditēt savu hipotekāro kredītu pie cita aizdevēja un gūt labumu no hipotekārā kredīta pievienotās procentu likmes samazinājuma. Nefinanšu sabiedrību kopējā maksātspēja ir nedaudz uzlabojusies, un to parāda apkalpošanas spēja saglabājas labā līmenī. 
• Taču dažās nefinanšu sabiedrību darbības nozarēs, tostarp apstrādes rūpniecībā un tirdzniecībā, finanšu situāciju pasliktina vājš ārējais pieprasījums un piesardzīgs iekšējais patēriņš. Turpmāk negatīvāku ietekmi var radīt arī nenoteiktība, tostarp attiecībā uz globālās tirdzniecības nosacījumiem. Kredītiestāžu kredītportfeļa kvalitātes rādītāji saglabājas stabili vai nebūtiski uzlabojas, taču vāja ekonomiskā aktivitāte un augsta nenoteiktība var paaugstināt kredītriska līmeni.

"Finanšu Stabilitātes Pārskatā" ietverti arī vairāki tematiskie pielikumi un ielikumi: augstās ģeopolitiskās spriedzes, fragmentācijas un nenoteiktības radītie un Latvijas finanšu stabilitāti ietekmējošie riski; klimata risku atspoguļojums Eiropas valstu centrālo banku finanšu stabilitātes pārskatos; pārskatīts cikliskā riska novērtēšanas ietvars, Eiropas Centrālās bankas Padomes noteikto procentu likmju pārmaiņu ietekme uz kredītiestāžu piedāvātajām procentu likmēm, solidaritātes iemaksas likums. Pieaugot apdrošināšanas sektora nozīmei finanšu nozarē un valdot nestabilitātei finanšu tirgos, papildus banku noturības stresa testam veikts arī apdrošinātāju ieguldījumu tirgus riska stresa tests.