08.09.2015.

Gada inflācija augustā atkal ieiet pozitīvā teritorijā

Kā bija gaidāms, enerģijas cenas turpināja sarukt arī augustā, un līdz ar to bremzēja arī inflācijas kāpumu. Tikmēr pozitīvu ietekmi uz cenu kāpumu radīja noturīgs pieprasījums un alkohola akcīzes pārmaiņas. Kopumā patēriņa cenu gada pieaugums atjaunojās un saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem bija 0.1%. 

Naftas cenas augustā sasniedza zemāko mēneša vidējo līmeni kopš šā gada janvāra, tāpēc saprotams ir gan degvielas cenu kritums par 5.4%, gan AS "Latvijas Gāze" jaunais redzējums par tarifiem rūpnieciskajiem patērētājiem. Tie septembrī varētu vēl nedaudz sarukt un ietekmēt siltumenerģijas cenu. Augusta otrajā pusē un septembra sākumā par naftas cenu attīstību tuvākajā laikā ir bijuši atšķirīgi "signāli". Piemēram, īslaicīgs kāpums, ko izraisīja paziņojumi par straujāku, nekā gaidīts, ASV ekonomisko izaugsmi, kam pretstatā tirgus dalībnieku vērtējums par naftas produktu piedāvājuma pārpalikumu tuvāko divu gada laikā, kas turpinātu uzturēt jēlnaftas cenu esošajā vai pat zemākā līmenī. 

Pagājušajā nedēļā tika publicēti iekšzemes kopprodukta (IKP) dati par šā gada 2. ceturksni, un tie līdzīgi kā jūlija dati par apstrādes rūpniecību un mazumtirdzniecības attīstību liecina, ka ekonomika turpina augt nedaudz straujāk, nekā sākotnēji bija prognozēts. Tādējādi gan vairākās pamatinflāciju atspoguļojošās preču grupās, gan  vairākās pakalpojumu nozarēs cenu līmeni turpina uzturēt noturīgs pieprasījums. Vidēji šā gada astoņos mēnešos cenu līmenis tādās jomās kā ēdināšanas, atpūtas un kultūras pakalpojumi, frizētavu un personīgās aprūpes iestāžu pakalpojumi, finanšu pakalpojumi, preces un pakalpojumu mājokļa uzkopšanai u.c. pērnā gada atbilstošā perioda cenu līmeni pārsniedz par 3-9%. Tas ir ievērojami straujāks cenu kāpums nekā vidējā inflācija, lai gan arī šīs jomas daļēji ir ieguvējas no pārtikas un enerģijas izmaksu sarukuma.

Akcīzes nodokļa pārmaiņas daļēji izskaidro alkoholisko dzērienu cenu kāpumu (vairākiem dzērieniem akcīze tika samazināta), bet atsevišķu dzērienu, piemēram, alus, cenu pārmaiņām raksturīga arī sezonas pieprasījuma ietekme, kasa ir atkarīga no laikapstākļiem. Vēsā vasara jūnijā un jūlijā neveicināja alus patēriņu, kas, iespējams, auga augustā, kad laiks kļuva vasarīgāks un līdz ar to dzērienu pieprasījums lielāks. Tāpat augusts bija samērā bagāts ar plašiem brīvdabas kultūras un izklaides pasākumiem, kas arī daļēji izskaidrotu dzērienu pieprasījuma un cenu kāpumu.

Kopumā var teikt, ka pamatinflāciju turpina uzturēt varbūt lēnāka, nekā gribētos, tomēr stabila tautsaimniecības izaugsme un no tās izrietošais ienākumu kāpums. Nākamā gada izaugsme, lai gan tās prognoze ir nedaudz samazināta, tomēr varētu būt pat straujāka nekā šogad, tādējādi turpināt pozitīvi ietekmēt inflāciju. Ņemot vērā netiešo nodokļu iniciatīvas, kas pašlaik tiek apspriestas, veidojot 2016. gada budžetu, nākamgad nedaudz lielāks nekā šogad varētu būt arī netiešo nodokļu kāpuma pienesums gan pamatinflācijā, gan kopējā inflācijā. Tāpat enerģijas cenu krituma ietekme pamazām izzudīs bāzes ietekmē, un jauns naftas cenu kritums šā gada apmērā netiek gaidāms. Tādējādi gada inflācija kopumā gaidāma augstāka nekā šogad un varētu sasniegt 1.3%.

APA: Paula, D. (2019, 22. nov.). Gada inflācija augustā atkal ieiet pozitīvā teritorijā. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/894
MLA: Paula, Daina. "Gada inflācija augustā atkal ieiet pozitīvā teritorijā" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 22.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/894>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up