10.08.2015.

Gada inflācija jūlijā sarūk: būtiska enerģijas un pārtikas cenu ietekme

2015. gada jūlijā gada inflācija saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem saruka līdz 0.0%. Šādu kritumu noteica gaidītais enerģijas cenu kritums, pārtikas cenu sarukums (kas saistāms ar globālajām norisēm piena produktu tirgū, kā arī Krievijas tirdzniecības sankciju uzturēšanu) un lielāks nekā ierasts sezonāli svārstīgo cenu sarukums.

Naftas cenu kritums pasaules tirgū jūlijā bija līdzīgs kā jūnijā, un degvielas cena mazumtirdzniecībā pamazām saruka. Papildus tiešajai naftas cenu ietekmei inflāciju iespaidoja arī tās netiešie efekti. Kā gaidīts, turpināja sarukt siltumenerģijas cenas, jo bija sarukušas ilgāka laika vidējās mazuta un līdz ar to arī dabasgāzes tirdzniecības cenas. Jūlijā saruka arī dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām. Jāatzīmē, ka jūlijā panāktā Irānas un ANO Drošības Padomes dalībvalstu vienošanās par Irānas kodolprogrammas samazināšanu norāda uz iespējamu naftas piedāvājuma kāpumu 2016. gadā, tādējādi nerodas spiediens uz cenu papaaugstināšanos no piedāvājuma puses. Tas savukārt nozīmē, ka šī faktora ietekmē enerģijas cenas Latvijā pašreizējā līmenī varētu vismaz saglabāties vai pat sarukt.

Pārtikas cenas pasaulē (saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem) jūlijā turpināja sarukt, tomēr to noteica vien divas no lielajām produktu grupām: piena produkti un augu eļļas. Tikmēr graudaugu cenas pamazām aug. Tas varētu ietekmēt arī graudaugu izstrādājumu cenas Latvijā tuvākajā sezonā, jo par spīti labajai graudaugu ražai Latvijā, kas nemotivē cenu kāpumu, Latvijas graudu audzētāji vai uzpircēji var izmantot pasaules cenu kāpumu, piemēram, lai graudus eksportētu. Pārtikas cenas Latvijā negatīvi (t.i., samazinošā virzienā) ietekmē Krievijas līdzšinējo sankciju pagarināšana pārtikas eksporta produktiem, kā arī atsevišķu citu pārtikas produktu eksporta ierobežošana. Jūlija gada inflāciju ievērojami samazināja gan sezonāli svārstīgo pārtikas produktu (visvairāk dārzeņu) cenu kritums, kas pārsniedz jūlijā ierasto, kā arī gaļas izstrādājumu un svaigu zivju cenu kritums, ko varētu saistīt ar Krievijas sankciju saglabāšanas efektu. Arī  dzērieniem cenas auga lēnāk, jo pavēsā vasara neveicināja to patēriņu.

Samērā neliela paaugstinoša ietekme uz jūlija inflāciju bija tabakas akcīzes pieaugumam, bet alkoholisko dzērienu akcīzes pārmaiņas, kas stājās spēkā augustā, šā gada inflāciju visticamāk būtiski neietekmēs, jo tās dažādiem dzērieniem mainās pretējā virzienā.

Cenu līmeņa sarukums tik lielām preču grupām kā enerģija un pārtika mazinājis arī sabiedrības uztvertās inflācijas līmeni. Lai gan jūlijā saskaņā ar  Eiropas Komisijas patērētāju aptauju datiem nav mazinājušās inflācijas gaidas, tās ir samērā zemā līmenī, un minēto ikdienas preču cenu kritums varētu būt faktors, kas stabilizē pieprasījumu pēc nepārtikas precēm un dažādiem pakalpojumiem. Šo grupu cenu līmeņa gada pieauguma temps saglabājas augstāks nekā vidēji patēriņa grozam un veido lielu pamatinflācijas daļu. To uztur arī pakāpenisks ienākumu kāpums, kas ir lēnāks nekā pērn, tomēr straujāks nekā inflācija, tādējādi vairo pirktspēju. Tomēr, neraugoties uz šiem apsvērumiem, arī apģērbu un apavu izpārdošanas šā gada jūlijā bija vērienīgākas nekā vidēji jūlijā. Gada  pamatinflācija nedaudz saruka arī, apstājoties pakalpojumu cenu kāpumam.

Sezonālie efekti atsevišķās preču un pakalpojumu grupās 2015. gadā jau vairākkārt ir bijuši netipiski iepriekšējos gados vidēji vērotajiem – turklāt gan sarukuma, gan pieauguma virzienā, tādējādi jūlija inflācijas dati neliek steigties ar secinājumiem par ietekmi uz gada vidējo inflāciju. Tomēr, ja pamatinflācijas bremzēšanās norāda uz piesardzīgu patērētāju uzvedību par spīti ienākumu kāpumam, tad gada inflācijas līmenis arī šogad varētu būt zems augošai ekonomikai.

 

APA: Paula, D. (2019, 20. nov.). Gada inflācija jūlijā sarūk: būtiska enerģijas un pārtikas cenu ietekme. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/902
MLA: Paula, Daina. "Gada inflācija jūlijā sarūk: būtiska enerģijas un pārtikas cenu ietekme" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 20.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/902>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up