08.06.2015.

Gada inflācija maijā aug, demonstrējot pieprasījuma noturīgumu

2015.  gada maijā gada inflācija pieauga, sasniedzot 1.2%. Kāpumu galvenokārt nodrošināja cenu kāpums atsevišķās pamatinflācijas preču un pakalpojumu grupās, kā arī lielāks nekā sezonai vidēji raksturīgs cenu kāpums atsevišķās preču grupās, kam ir raksturīgs sezonas cenu svārstīgums. Līdz ar to dati liecina par pieprasījuma noturīgumu.

Naftas cenu kāpums maijā salīdzinājumā ar aprīļa vidējo līmeni bija nedaudz straujāks nekā aprīlī, līdz ar to arī degvielas tirgotāji turpināja palēnām kāpināt degvielas mazumtirdzniecības cenas (tās pieauga vidēji par 1.9%). Tomēr kopumā naftas cenas vidējais līmenis aug samērā pakāpeniski, tādējādi arī AS "Latvijas Gāze" nav mainījusi savu redzējumu par tālāku dabasgāzes tarifu samazināšanos rūpnieciskajiem patērētājiem, kas varētu ietekmēt inflāciju jūnijā un jūlijā.

FAO (Food and Agriculture Organization of the United Nations) lauksaimniecības un pārtikas cenu indekss saruka arī maijā, galvenokārt piena un graudaugu preču grupās, kurās veidojās krājumi. Latvijas piena iepirkuma cena līdz aprīlim turpināja augt, taču vasaras sezonā pieaugums nebūtu raksturīgs. Pārtikas mazumtirdzniecībā maijā bija raksturīgs straujāks nekā sezonai raksturīgs augļu, kā arī nedaudz – dārzeņu un kartupeļu cenu kāpums, bet, piemēram, piena produktu cenas saruka atbilstoši pasaules cenu tendencei.

FAO publicētais pasaules graudaugu krājumu un izlietojuma attiecības vērtējums nākamajai sezonai, lai arī ir zemāks nekā ļoti augstais šīs sezonas novērtējums, tomēr nedaudz uzlabots salīdzinājumā ar maija novērtējumu. Tādējādi spiediens uz cenām jaunās ražas sezonā varētu atjaunoties lēnāk.

Maijā nedaudz vairāk, nekā gaidīts, auga pamatinflācija, ko tikai daļēji izskaidro daudzie ar prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē saistītie pasākumi, kuru dēļ viesnīcu pakalpojumu cenas varēja būt augušas vairāk nekā vidēji maijā. Tomēr straujāk nekā vidēji maijā auga cenas apģērbiem, transportlīdzekļiem, kā arī gandrīz visās preču un pakalpojumu grupās, kas saistītas ar atpūtu un kultūru. Cenas auga tehnoloģiju precēm (gan ar mājokļa labiekārtošanu, gan ar atpūtu un kultūru saistītajām), kā arī sakaru pakalpojumiem. Šajos gadījumos mazā tirgus mēroga efekts varētu būt izsmelts (konkurējot par tirgus daļu ar cenu), un pakāpenisks ienākumu kāpums tirgotājus un pakalpojumu sniedzējus motivē kāpināt cenu līmeni, un tas demonstrē noturīga pieprasījuma efektu.

Līdz ar Paplašināto aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) uzsākšanu eiro zonas inflācija varētu paaugstināties un caur pieprasījuma aktivizēšanos ne vien vairot Latvijas eksportu, bet arī stimulēt cenu kāpuma atjaunošanos. Šā gada inflācija pasaules enerģijas un pārtikas cenu ietekmē vēl varētu nepārsniegt 2014. gada līmeni, taču 2016. gadā, ārējam pieprasījumam aktivizējoties un ienākumu līmenim augot nedaudz straujāk, arī cenu līmenis iekšzemē varētu augt straujāk, tuvojoties 2%.

APA: Paula, D. (2019, 16. nov.). Gada inflācija maijā aug, demonstrējot pieprasījuma noturīgumu. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/912
MLA: Paula, Daina. "Gada inflācija maijā aug, demonstrējot pieprasījuma noturīgumu" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 16.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/912>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up