10.11.2014.

Gada inflācija oktobrī sarūk

2014. gada oktobra inflācijas dati rāda, ka t.s. Krievijas embargo efekts, kurš gan netika lēsts kā būtisks, iespējams, vēl nedaudz turpina saglabāt savu ietekmi pārtikas preču cenās. Tikmēr pasaules pārtikas cenu kritums ir mitējies.

Vidējo patēriņa cenu kāpumu, naftas cenām sarūkot straujāk par dolāra vērtības pieaugumu, oktobrī bremzēja degvielas cenas, bet uzturēja – sezonas preču, atsevišķu pakalpojumu cenas, kā arī siltumenerģijas sadārdzināšanās dabasgāzes cenu ietekmē. Mēneša vidējais patēriņa cenu līmenis nemainījās, taču pērn oktobrī auga, tāpēc gada inflācijas lielums saruka līdz 0.7%.

2014. gada oktobra inflācijas dati rāda, ka t.s. Krievijas embargo efekts, lai gan tas, piemēram, augustā un septembrī nebija būtisks uz inflāciju kopumā, savu ietekmi uz pārtikas cenu līmeni oktobrī varētu vēl būt saglabājis. Atsevišķās pārtikas preču grupās, kurās septembrī cenas diezgan saruka (piemēram, piena produktiem), cenu kritums turpinājās, taču bija daudz mazāks. Arī pasaules pārtikas cenu tendence neliecina, ka tuvākajā laikā Latvijas pārtikas cenu līmenis varētu būtiski samazināties importa cenu dēļ. Piemēram, Pasaules pārtikas organizācijas (Food and Agriculture Organization, FAO) graudaugu krājumu un izlietojuma attiecības (lai gan tā arvien būtu augstākā vairāk nekā 10 gadu laikā) novērtējums kopš septembra ir nedaudz sarucis.

Oktobrī saglabājās sezonas efekts apģērbu cenās, un tās auga, taču apavu cenas pēc negaidītā straujā pieauguma septembrī jau oktobrī tikpat negaidīti par 4.3% saruka . Parasti oktobrī ir vērojams šo rūpniecības preču cenu sezonāls kāpums, tas notika arī visdziļākās krīzes gados, taču, iespējams, šogad mazumtirgotāji bija pārcentušies septembrī (t.i., nedaudz pārvērtējuši pieprasījumu), kad tika reģistrēts lielāks, nekā gaidīts apavu cenu pieaugums.

Pasaules naftas cenas oktobrī turpināja sarukt un sarukums pārspēja ASV dolāra vērtības kāpumu, tādējādi degvielas cenu mēneša samazinājums bija otrs lielākais šā gada laikā, t.i., 1.3%, kļūstot par būtisku inflāciju samazinošo faktoru. Neliels siltumenerģijas cenu kāpums tiem patērētājiem, kas saņem siltumenerģiju, kuras ražošanā izmantota dabasgāze, daļēji neitralizēja kopējo enerģijas cenu samazinošo ietekmi uz inflāciju. AS "Latvijas Gāze" par novembri publicētie tarifi liecina, ka šiem patērētājiem siltumenerģijas cenas saglabāsies šādā līmenī arī novembrī.

Dažu pakalpojumu cenas oktobrī turpināja lēni palielināties, piemēram, neliels cenu kāpums bija apģērbu tīrīšanas, personīgās aprūpes, sakaru pakalpojumiem. Tomēr, piemēram, ēdināšanas pakalpojumiem, kuriem septembrī cenu kāpums tika komentēts kā netipisks vai pārmērīgs sezonai un ekonomiskajiem apstākļiem, cenas vairs neturpināja augt. Arī šis piemērs liecina, ka pieprasījums no pakalpojuma sniedzēja puses, iespējams, vien īslaicīgi ir ticis vērtēts kā cenu paaugstināšanu motivējošs.

Tikmēr inflācijas gaidas (pēc to krituma augustā un septembrī) oktobrī pieauga, ko galvenokārt varētu saistīt ar saņemtajiem elektroenerģijas cenu piedāvājumiem. Tie nebija negaidīti, tomēr ietekmēja iespaidu par kopējo cenu kāpumu tuvākā gada laikā.

2014. gada vidējā inflācija būs viena no zemākajām pozitīvas izaugsmes apstākļos, tomēr tajā ir būtisks pasaules ekonomisko un ģeopolitisko jeb ārējo piedāvājuma faktoru devums. 2015. gada inflācija kopumā gaidāma augstāka nekā 2014. gadā, un lielākā to paaugstinošā loma būs enerģijas cenu devumam, liberalizējot elektroenerģijas tirgu.

APA: Paula, D. (2019, 16. nov.). Gada inflācija oktobrī sarūk. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/956
MLA: Paula, Daina. "Gada inflācija oktobrī sarūk" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 16.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/956>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up