Gada inflācija palēnām atstāj negatīvo teritoriju

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem patēriņa cenu līmenis novembrī bija tāds pats, kā pirms gada (gada inflācija šajā novembrī bija 0.0%). Energoresursu cenas varētu būt ietekmējušas vairāku iedzīvotāju noskaņojuma rādītāju uzlabošanos, bet vienlaikus arī var būt par iemeslu tam, ka nedaudz sarukušas inflācijas gaidas.

Naftas cenas pasaules tirgū novembrī nedaudz saruka, bet samazinājumu lielā mērā kompensēja ASV dolāra vērtības pieaugums, tādējādi degvielas cenu mēneša kritums saruka līdz 0.7%. Spekulāciju par to, kā naftas cenas varētu virzīties tuvākajos mēnešos, ir diezgan daudz gan no piedāvājuma, gan pieprasījuma puses. Tomēr no inflācijas viedokļa tas nozīmē, ka, jo zemāks ir naftas cenu un tam atbilstošais citu energoresursu cenu līmenis, jo lielākas ir šo energoresursu cenu procentuālās svārstības pie samērā nelielām pārmaiņām absolūtā izteiksmē.

Pēc Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem pēc tikai divu mēnešus ilga cenu pieauguma - novembrī pasaules pārtikas cenas atkal saruka. Tostarp piena produktu cenas pat nepietiekamas pircēju ieinteresētības dēļ, jo lielāko importētāju krājumi ir pietiekami. Tomēr pasaules pārtikas cenu novembra atskaņas Latvijā vēl nav vērojamas: kopumā pārtikas cenas Latvijā pieauga, tostarp grupās, kurās piedāvājuma faktoru ietekmē to nevarētu gaidīt, piemēram, graudaugu produktiem.

Gada pamatinflācija novembrī pavisam nedaudz saruka: nevar aizmirst izmaksu ietekmi, kur resursu cenu ietekme ir zema un galveno pozitīvo pienesumu cenu dinamikā varētu veidot darbaspēka izmaksas. Atsevišķās pamatinflācijas grupās cenas, iespējams, atspoguļo pieprasījuma kāpumu (piemēram, sadzīves aprīkojumam). Tikmēr citos sektoros cīņa par klientu, iespējams, ir izteiktāka, jo vai nu patēriņš sasniedz kādu piesātinājumu, vai arī iedzīvotāju patēriņa intereses ir par labu citu preču grupām. Tas varētu būt iemesls, kas cenas nedaudz arī piebremzē, piemēram, finanšu pakalpojumiem vai grāmatām un kancelejas precēm (šajā  preču grupā šī gada laikā bija vērojams viens no straujākajiem un stabilākajiem cenu kāpumiem).

Pēc Eiropas Komisijas datiem atsevišķi patērētāju noskaņojuma rādītāji novembrī nedaudz uzlabojās, piemēram, ģimenes materiālā stāvokļa novērtējums, kā arī tautsaimniecības ekonomiskās situācijas kopējais vērtējums. Tomēr inflācijas gaidas (atbilžu bilances rādītājs) no jauna saruka. Cenu gaidu dinamika liecina, ka liela daļa aptaujāto iedzīvotāju varētu būt reaģējusi, piemēram, uz saņemtajiem siltumenerģijas rēķiniem par oktobri: lai gan šā gada oktobris saskaņā ar CSP ģeogrāfiskās statistikas datiem bija vēsāks nekā pērn un siltumenerģijas patēriņš pieauga, rēķini siltumenerģijas cenu sarukuma ietekmē bija krietni mazāki. Arī iespējas mainīt vai slēgt jaunu elektroenerģijas piegādes līgumu par nedaudz zemāku cenu nekā pērn ap šo laiku varētu ietekmēt patērētāju noskaņojumu. Izbeigtās diskusijas par strīdīgo kultūras pakalpojumu aplikšanu ar PVN, neliels naftas cenu sarukums pasaules tirgū, kurš, iespējams, attēlosies degvielas cenās (kaut vai neredzamā veidā, ja to pilnībā kompensēs akcīzes pieaugums), vēl rada nelielu potenciālu tālākam inflācijas gaidu sarukumam. To pamazām varētu kompensēt pakāpeniska citu netiešo nodokļu iekļaušana cenās: 2016. gada budžeta ienākumos iestrādātais akcīzes kāpums alkoholiskajiem dzērieniem aprīlī un mājokļa apsaimniekošanas maksas aplikšana ar PVN pamatlikmi no jūlija.

2016. gada inflācija gaidāma augstāka nekā šogad, jo gaidāma mērenas ekonomiskās izaugsmes saglabāšanās, neliels netiešo nodokļu pieaugums, kā arī krietni mazāka iespējamība, ka pasaules resursu cenas, kas sasniegušas samērā zemu bāzi, vēl varētu sarukt līdzīgā tempā kā šogad.