11.04.2012.

Gada inflācija turpina sarukt

2012. gada martā patēriņa cenu pieaugumu par 0.6% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi galvenokārt noteica sezonas ietekme, naftas cenas un daļēji arī ažiotāža pārtikas tirgū.

Sezonas ietekme izpaudās jaunās sezonas apģērbu un apavu cenās, kas salīdzinājumā ar februāra cenu līmeni, kurā vēl dominēja izpārdošanu ietekme, bija par 3.8% augstākas, kā arī dārzeņu cenās, kas mēneša laikā pieauga par 9.7%. Savukārt naftas cenu pieauguma dēļ kļuva dārgāka degviela. Ažiotāžas dēļ pirms Lieldienām auga olu cenas, tomēr tās varētu līdzvērtīgi ietekmēt marta un aprīļa inflāciju, jo ažiotāža, kas kaimiņvalstīs bija izteikta jau martā, Latvijā turpinājās vēl aprīlī. Pasaules cenu ietekme uz pārtikas cenu mēneša dinamiku bija samērā neliela: pēc FAO datiem pārtikas cenas martā pieauga par 0.2% (februārī par 1.2%).

Gada laikā patēriņa cenas Latvijā pieaugušas par 3.3%. Šis skaitlis joprojām ietver 2011. gadā veikto elektroenerģijas tarifu palielinājumu, kā arī 2011. gada vasarā palielinātos netiešos nodokļus, un šī iemesla dēļ tuvākajos mēnešos saglabāsies gada inflācijas samazinājuma tendence. Tomēr gada inflāciju veido arī šā gada pirmajos mēnešos pieaugušās dažādu energoresursu – degvielas, siltumenerģijas, dabasgāzes – cenas patērētājiem, un energoresursu kopējā ietekme uz gada inflāciju nemazinās. Samazinoša ietekme uz gada inflāciju bija vairāku preču cenām – lētāks kļuva sadzīves aprīkojums, mēbeles, transportlīdzekļu iegāde, telefona iekārtas, audio, video, foto un datu apstrādes iekārtas, kā arī atsevišķi pakalpojumi, piemēram, maksas kursiem, augstskolu maksai. Tā kā šīs patēriņa grupas neveido pirmās nepieciešamības preces, to cenu tendence drīzāk atspoguļo vājo pieprasījuma ietekmi.

Šā brīža politiskās norises Tuvo Austrumu valstīs liecina, ka piedāvājuma puses spiediens uz naftas cenām varētu saglabāties. Lai gan aprīļa pirmajās nedēļās vērojams neliels naftas cenu samazinājums un mazinājušās arī nākotnes darījumu cenas, Irānai ir pietiekamas līdzekļu rezerves, lai varētu neeksportēt naftu pat tuvākos 2-3 gadus, vienlaikus uzverot, ka naftas eksporta apturēšana no Irānas uz Lielbritāniju, Franciju un Grieķiju, kā arī drīzumā citām ES valstīm var tikt aizstāta ar eksportu uz Āzijas reģionu.

Pārtikas pasaules cenu ietekmi uz 2012. gada inflāciju patlaban vēl ir gūti aplēst, jo ir pāragri vērtēt gaidāmo ražu Eiropā un Ziemeļamerikā. Tomēr laika apstākļi reģionos, kur februārī un martā ir aktīvā ražas novākšanas sezona, globālās lauksaimniecības preču cenas nav ietekmējuši graujoši: vietām ievākta mazāka raža nekā gaidīts atbilstoši apsētajām platībām, tomēr kopumā tā netiek vērtēta kā kritiska, un dažviet ir iespēja ievākt sezonas otru ražu.

Pieprasījuma puses spiedienu uz cenām ir mazs, par ko liecina pārdošanas apjomu kritums mazumtirdzniecībā. Marta noskaņojuma rādītāji neliecina, ka tirdzniecības nozare sagaidītu strauju izaugsmi. Inflācijas gaidas turpina atspoguļot reakciju uz cenu pārmaiņām preču un pakalpojumu grupās, ko patērētāji iegādājas visbiežāk (degviela, atsevišķi pārtikas produkti), tomēr, kā jau minēts, gada inflācijas samazinājuma tendenci tuvākajos mēnešos turpinās ietekmēt t.s. bāzes efekti.

APA: Paula, D. (2019, 20. nov.). Gada inflācija turpina sarukt. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1190
MLA: Paula, Daina. "Gada inflācija turpina sarukt" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 20.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1190>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up