Gada inflācija vēl "mīņājas" pie pirmā pakāpiena

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu līmenis augustā sezonas faktoru ietekmē bija nedaudz zemāks nekā jūlijā (par 0.7%), bet saglabājās tāds pats kā 2015. gada augustā. Zemā inflācija joprojām lielā mērā atspoguļo piedāvājuma puses faktorus, lēnāka tautsaimniecības izaugsme nerada augsni pieprasījuma kāpumam un spiedienam uz cenām. Līdz ar to gaidāms, ka arī tuvākajos mēnešos gada inflācija, lai gan pozitīva, saglabāsies zema.

Augustā mēneša inflāciju negatīvi ietekmēja sezonālie faktori. Tie izpaudās kā zemākas dārzeņu un augļu cenas, kā arī turpinājās apģērbu un apavu izpārdošanas. Tāpat samazinoša ietekme bija arī degvielas cenām, kas ar nelielu novēlošanos atspoguļoja zemākas globālās naftas cenas jūlija otrajā pusē un augusta sākumā. Šo faktoru ietekmi daļēji kompensēja dažu citu sezonāli svārstīgo cenu, piemēram, komplekso atpūtas pakalpojumu, cenu, kāpums, un vairāki citi piedāvājuma puses faktori, tostarp atsevišķu regulējamo cenu pieaugums (rūpnieciskajiem patērētājiem bija augusi dabasgāzes cena, kā arī stājās spēkā krietni augstāki ūdens un kanalizācijas pakalpojumu tarifi Rēzeknē un nedaudz mainījās siltumenerģijas cenas Jelgavā). Tabakas izstrādājumu cena vēl arvien pieauga pavisam nedaudz – tā varētu būt akcīzes ietekme, kuras "trūka" jūlija inflācijā un kas tika gaidīta ar nelielu laika nobīdi.

Gada inflācijas lielums būtiski nemainījās (tā bija 0.0%), un tajā nozīmīgākais negatīvais devums saglabājās enerģijas cenām, bet pozitīvu devumu veidoja galvenokārt pakalpojumu cenas, tostarp atsevišķās pakalpojumu grupās, kurās ietilpst regulējamās cenas vai mainījušies netiešie nodokļi.

Tuvākajos mēnešos gaidāms, ka gada inflācija būs pozitīva, tomēr ļoti zema, un nesasniegs 1%. Gada inflācijas pieaugumu būtiski ietekmēs negatīvā degvielas un citu enerģijas komponentu devuma samazināšanās, jo gada izteiksmē vairs nav vērojams naftas cenu sarukums pasaules tirgū. Arī pārtikas cenas pasaules tirgū augustā atgriezušās pie kāpuma tendences (izņemot labības produktus) un, pēc FAO datiem, sasniegušas 15 mēnešu augstāko līmeni. Pārtikas cenu līmeni iekšzemē ietekmēs arī ražas novākšanas grūtības un tās kvalitāte augusta nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ.  

Arī no pieprasījuma puses būtisks spiediens uz inflāciju tuvākajos mēnešos, visticamāk, neatjaunosies. Dati par ekonomisko izaugsmi pirmajā pusgadā kopumā ir samērā pieticīgi. Arī algu pieauguma dati nesola strauju pirktspējas kāpumu un kopā ar niecīgo nodarbinātības kāpumu un attīstības prognozēm atsevišķās eksporta partnervalstīs drīzāk iezīmē nogaidošu patērētāju pozīciju.