12.05.2014.

Gada inflācijas līmenis raksturo mēreni augošu tautsaimniecību

Aprīlī gada inflācijas līmenis pieauga līdz 0.7%. Viens no gada inflācijas kāpuma iemesliem ir tas, ka pakāpeniski sarūk vairāku preču un pakalpojumu cenu negatīvais devums, kas jau kopš 2013. gada veidojās no cenu samazināšanās. Piemēram, siltumenerģijai, degvielai to izskaidro tā saucamais bāzes efekts: pērn aprīlī saruka naftas (atbilstoši arī degvielas) un siltumenerģijas cenas, bet šogad aprīlī naftas cena pasaules tirgū būtiski nemainījās un arī siltumenerģijas cenas būtiskas samazināšanās iespējas varētu būt uz laiku izsmeltas. Salīdzinājumā ar martu saruka arī neapstrādātās pārtikas (kas arī ir ar piedāvājumu saistīta, sezonāla preču grupa) cenu negatīvais devums inflācijā, vienlaikus pieauga apstrādātās pārtikas (piena, labības produktu) cenas.

Lai gan piedāvājuma puses faktoru negatīvais devums (tiešais un netiešais – caur izmaksām citās preču grupās) šogad inflācijā sarūk, un tas ir viens no iemesliem, kādēļ kopējā inflācija ir izkļuvusi no negatīvās teritorijas, arī pamatinflācija šogad ir augstāka nekā vidēji 2013. gadā. Pamatinflācija ar nelielu novēlošanos atspoguļo tautsaimniecības izaugsmi. Pakāpenisks pamatinflācijas kāpums no negatīva uz pozitīvu bija vērojams jau pērn, un, kā gaidīts, pašlaik gada pamatinflācija ir stabilizējusies virs 1%.

Aprīlī nedaudz pieauga dažu tādu pamatinflāciju veidojošu preču un pakalpojumu cenu devums, ko daļēji var saistīt ar Lieldienām aprīļa otrajā pusē, taču, visticamāk, ne tik lielā mērā kā tajās eirozonas valstīs, kuras ir populāri tūrisma galamērķi reliģisku pasākumu apmeklēšanai, kā arī izklaides un iepirkšanās braucieniem. Piemēram, viesnīcu pakalpojumu cenas pieauga vairāk nekā pērn aprīlī.

Tautsaimniecības izaugsmes ietekmi pakāpeniski var vērot tādos piemēros kā nedaudz lielāka atsevišķu sezonāli mainīgo cenu ietekme. Piemēram, šogad apavu cenu sezonālais kāpums pārsniedz vairāku iepriekšējo gadu vidējo. Palielinājās alkohola (kam martā bija vērojamas pārdošanas akcijas), nedaudz arī tabakas izstrādājumu cenas.

Tomēr, pēc Centrālās statistikas pārvaldes novērtējuma datiem, tautsaimniecība šā gada pirmajā ceturksnī auga lēnāk nekā pērn, un tas ir viens no faktoriem, kas pašlaik uztur kopējo inflāciju tik zemu. Arī Eiropas Komisijas patērētāju noskaņojuma aptauja aprīlī liecina, ka Latvijā vēl arvien samazinās inflācijas gaidas, tas ir, sarūk to respondentu īpatsvars, kuri uzskata, ka tuvākā gada laikā cenu līmenis strauji augs. Elektroenerģijas tirgus liberalizācijas pārcelšana uz 2015. gadu gan vēl arī aprīļa aptaujā varētu būt viens no iemesliem šādai cenu attīstības uztverei, taču arī faktisko cenu novērojumi un mērens ienākumu kāpums neliek prognozēt strauju cenu pieaugumu.

Pasaules pārtikas cenas aprīlī gan nedaudz saruka, galvenokārt atspoguļojot ilgāku sezonu Jaunzēlandes piena eksportētājiem un sarukušu pieprasījumu pēc piena produktiem no Ķīnas un Krievijas. Tāpat ir pierimušas bažas par ražu ASV, jo laikapstākļi ir uzlabojušies. Tomēr šie nav pastāvīgi cenas ietekmējuši faktori un var neveidot tendenci. Tuvākajos periodos iekšzemes faktoru dēļ būtisks inflācijas spiediens nav gaidāms, un galvenie riski saistīti ar cenu attīstību pasaulē pārtikai un enerģijai

APA: Paula, D. (2019, 21. nov.). Gada inflācijas līmenis raksturo mēreni augošu tautsaimniecību. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/991
MLA: Paula, Daina. "Gada inflācijas līmenis raksturo mēreni augošu tautsaimniecību" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/991>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up