13.01.2015.

Gada inflāciju decembrī atkal samazina naftas cenu ietekme

2014. gada vidējā inflācija bija 0.6%, kas ir viens no zemākajiem inflācijas līmeņiem izaugsmes apstākļos Latvijā, un to lielā mērā ietekmēja ārējie faktori.

2014. gada decembra inflāciju galvenokārt ietekmēja pasaules naftas cenu samazināšanās, kuras tiešās un netiešās ietekmes dēļ saruka degvielas, kā arī siltumenerģijas cenas. Tādējādi gada inflācija saruka līdz 0.2%. Citu patēriņa preču un pakalpojumu cenu attīstība nekompensēja energoresursu cenu krituma ietekmi; daļēji tādēļ, ka enerģijas cenas neradīja izmaksu spiedienu citās nozarēs.

Pasaules naftas cenas decembrī turpināja strauji sarukt, un degvielas cenu mēneša samazinājums Latvijā sasniedza jaunu rekordu kopš 2008. gada decembra, t.i., 6.5%. Līdz ar to arī, kā bija gaidīts, AS "Latvijas Gāze" janvārī publicēja jaunas dabasgāzes tarifu prognozes rūpnieciskajiem patērētājiem (tostarp daudziem siltumenerģijas ražotājiem). Tās iezīmē siltumenerģijas cenu samazināšanās tendenci līdz pat martam, turklāt martā straujāk nekā janvārī un februārī. Arī pasaules pārtikas cenas saruka gan decembrī, gan arī 2014. gadā kopumā. Tādējādi šie globālo cenu faktori līdzās eiro zonas vājai izaugsmei un zemajai inflācijai bija galvenie inflāciju ierobežojošie faktori Latvijā 2014. gadā.

Tikmēr eiro kursa vājināšanās nedaudz mazināja negatīvo naftas cenu devumu inflācijā. Pozitīvs devums 2014. gadā inflācijā bija arī iekšzemes faktoriem, tādiem kā netiešo nodokļu (tabakas akcīze) pieaugums, dažu regulējamo cenu kāpums (ūdens un kanalizācijas tarifu pieaugums), kā arī nedaudz – pakāpenisks ienākumu kāpums un eiro ieviešanas vienreizējo izmaksu ietekme.

Papildus globālo faktoru samazinošajai ietekmei uz inflāciju tādā pašā virzienā darbojās arī (nedaudz nobīdījusies vai pastiprinājusies) sezonas faktora ietekme: decembrī ar lielāku vērienu, nekā citkārt, sākās apavu izpārdošana – mēneša cenu sarukums sasniedza 7.2%. Tomēr decembrī, svētku laikā, pārtikas, dzērienu, apģērbu, apavu un transporta cenām sarūkot, neregulējamo pakalpojumu cenas savu ietekmi nezaudēja. Iespējams, tādēļ, ka patērētāji tiem varēja atlicināt nedaudz lielāku izdevumu daļu un šādi uzturēja pieprasījumu.

Pakalpojumu cenas, iespējams, radīja arī uztvertās inflācijas pieaugumu. Inflācijas gaidas decembrī pieauga trešo mēnesi pēc kārtas, un interesanti, ka arī uztvertās inflācijas vērtējums pieauga par spīti sarūkošām enerģijas cenām. Savu lomu tajā varētu būt spēlējis arī 15. decembris kā datums, līdz kuram jāizvēlas elektroenerģijas piegādātājs.  Tomēr enerģijas cenas 2015. gada inflācijā varētu būt gan nozīmīgākais tās paaugstinošais un  gan arī  pazeminošais faktors. 2015. gada janvārī naftas cenu sarukums turpinājās, Brent naftas cenām sarūkot zem 50 ASV dolāriem par barelu, tādējādi ar naftas produktiem saistīto energoresursu cenas turpina sarukt, un 2015. gada vidējā gada inflācija varētu nesasniegt decembrī prognozēto līmeni.

APA: Paula, D. (2019, 18. nov.). Gada inflāciju decembrī atkal samazina naftas cenu ietekme. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/943
MLA: Paula, Daina. "Gada inflāciju decembrī atkal samazina naftas cenu ietekme" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 18.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/943>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up