08.12.2014.

Gada inflāciju novembrī ierobežo naftas cenu ietekme

2014. gada novembra patēriņa cenu līmeni būtiski ietekmēja pasaules naftas cenu samazināšanās, kuras dēļ saruka degvielas cenas. Taču gada inflācija nesamazinājās (tā sasniedza 0.9%), jo citu patēriņa preču un pakalpojumu cenas vidēji saglabājās samērā stabilas, un pērn novembrī tika vērots lielāks patēriņa cenu līmeņa mēneša kritums.

Pasaules naftas cenas turpināja sarukt arī novembrī un to veicina OPEC valstu paziņojums par ieguves nesamazināšanu. Arī novembrī Brent naftas cenu sarukums (par 8.6%) pārspēja ASV dolāra vērtības kāpumu (par 1.6%), tādējādi degvielas cenu mēneša samazinājums Latvijā bija lielākais kopš 2009. gada sākuma, t.i., 3.8%. AS "Latvijas Gāze" decembrim un janvārim publicētās tarifu prognozes liecina, ka rūpnieciskajiem patērētājiem (t.sk. daudziem siltumenerģijas ražotājiem) dabasgāzes tarifi varētu atgriezties septembra līmenī (t.i., sarukt par 1 pakāpi), taču faktiskā pasaules naftas cenu attīstība vedina domāt, ka tuvākajos mēnešos ir iespējams lielāks dabasgāzes cenu kritums, tostarp mājsaimniecībām, ne vien rūpnieciskajiem patērētājiem. Naftas tirgū valdošā nenoteiktība gan neļauj spriest par šādu cenu noturīgumu.

2014. gada novembrī pasaules pārtikas cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Galvenokārt ir sarukušas piena produktu cenas (pietiekama piedāvājuma un samazināta pieprasījuma no Ķīnas un Krievijas dēļ) un atsācies graudaugu produktu cenu kāpums. To, savukārt, iespaidojis Ziemeļu puslodes laikapstākļu ietekmes uz jaunajiem sējumiem novērtējums. Latvijā tikmēr arī apstājies pārtikas cenu sarukums mazumtirdzniecībā: lai gan Krievijas pārtikas embargo vēl darbojas, piemēram, piena produktu cenas Latvijas veikalos sāka nedaudz palielināties. Parasti novembrī to varētu skaidrot ar sezonai raksturīgu piena iepirkuma cenu kāpumu, tomēr šajā gadā tie varētu būt citi faktori. Pārtikas cenu ietekme uz kopējo gada inflāciju nebija nozīmīga.

Nozīmīgas regulējamo cenu pārmaiņas novembrī nebija vērojamas, bet 2015. gada janvārī varētu nedaudz sadārdzināties ar mājokli saistītie pakalpojumi Rīgā un Jelgavā. Šo pilsētu lielākajiem atkritumu apsaimniekotājiem ir apstiprināti augstāki atkritumu apglabāšanas tarifi. Tikmēr pamatinflācijas komponentu vidējais cenu gada kāpums nepārsniedz šajā gadā līdz šim vēroto līmeni un  neliecina par pastiprinātu pieprasījuma ietekmi. 

Inflācijas gaidas, kas oktobrī pieauga līdz ar saņemtajiem elektroenerģijas cenu piedāvājumiem, turpināja pieaugt arī novembrī. Šādu vērtējumu nedaudz varētu būt ietekmējuši novembrī saņemtie rēķini par siltumenerģiju, kur atspoguļojas īslaicīgais cenu pieaugums, tomēr arī biežāki komersantu komentāri un reklāmas par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju varētu veidot psiholoģisku spiedienu uz cenu līmeņa novērtējumu.

Daudzu nozīmīgu tirdzniecības partnervalstu ekonomikas vājums un zemā inflācija, tāpat kā naftas cenu līmenis, nerada ārējo spiedienu uz patēriņa cenu līmeni Latvijā.  Nedaudz paaugstinošā virzienā vēl darbojas ASV dolāra nostiprināšanās, bet tuvākajos mēnešos tie galvenokārt varētu būt iekšzemes faktori: elektroenerģijas tirgus liberalizācija un samērā nedaudz – ienākumi, jo nākamgad varētu sarukt reālās neto algas kāpums.

APA: Paula, D. (2019, 16. nov.). Gada inflāciju novembrī ierobežo naftas cenu ietekme. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/948
MLA: Paula, Daina. "Gada inflāciju novembrī ierobežo naftas cenu ietekme" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 16.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/948>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up