29.07.2021.

Gaidītā izaugsme neizpaliek, bet neizgaist arī neziņa

Gaidītā izaugsme neizpaliek, bet neizgaist arī neziņa
Foto: Shutterstock

Kā gaidīts, saslimstības ar Covid-19 rādītājiem Latvijā pakāpeniski sarūkot un ierobežojumiem atbilstoši mazinoties, ekonomiskā aktivitāte vairākos tautsaimniecības sektoros 2. ceturksnī būtiski palielinājās. Tas atspoguļojas arī iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumā.

Rodot veidus, kā pasākumus organizēt epidemioloģiski droši, gaidāms, ka ar pulcēšanos (un arī ar pārvietošanos) saistītajos tautsaimniecības sektoros aktivitāte 3. ceturksnī vēl palielināsies. Vienlaikus neziņa saglabājas augsta gan par vīrusa tālākās attīstības virzieniem, gan par situācijas risinājumiem. Šobrīd saslimstības ar Covid-19 rādītāji Latvijā ir būtiski zemāki nekā šā gada sākumā. Tomēr tie ir mazliet virs pandēmijas t.s. pirmā viļņa virsotnes. Tādējādi situācija nedaudz atgādina ilgstoši gatavotu sarīkojumu, kas, kā plānots, ir sācies, tomēr vēl pilnībā neizzūd sajūta, ka priecāšanās varētu būt nelaikā vai nevietā.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu IKP šā gada 2. ceturksnī auga par 3.7% ceturkšņa laikā un par 10.0% gada laikā (sezonāli un kalendāri koriģēti dati). Par spīti bažām par komponentu trūkumu un konteineru izmaksu kāpumam, aprīļa-maija dati rāda, ka apstrādes rūpniecība un preču eksports attīstījās strauji. To veicināja ekonomiskās aktivitātes un pieprasījuma atjaunošanās tirdzniecības partnervalstīs. Zināms uzlabojums, tomēr vēl arvien zems aktivitātes līmenis vērojams gaisa transportā un tūrismā.

Brīnišķīgie šīs vasaras laikapstākļi, iespējams, kādam aiztaupīja sirdssāpes par nedošanos ceļojumā uz siltajām zemām. Tomēr tie, visticamāk, būs veidojuši "robu" enerģētikā un lauksaimniecībā, kur pērno ražu pārspēt būs pagrūti.

Mazinoties klātienes mazumtirdzniecības ierobežojumiem un iedzīvotājiem īstenojot kādu brīdi atliktās preču patēriņa vajadzības, 2. ceturksnī būtiski auga mazumtirdzniecība.

Jūnijā reģistrēts īpaši straujš apģērbu un apavu mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums. Ierobežojumi pamazām tikuši mazināti arī citu pakalpojumu sniegšanā. Pakāpeniski uzlabojusies daudzu pakalpojumu pieejamība, īstenojot drošu pasākumu apmeklēšanas politiku. Tādējādi privātā patēriņa pieaugums salīdzinājumā ar gada pirmo ceturksni visticamāk ir gan noticis, gan turpināsies arī 3. ceturksnī. Turklāt to vajadzētu balstīt pandēmijas laikā izveidotajiem uzkrājumiem.

Noguldījumu dati (kas ir daļa no uzkrājumiem) rāda, ka līdz jūnijam mājsaimniecību depozītu atlikums turpināja augt. Tas var atspoguļot gan ienākumu kāpumu, gan piesardzības saglabāšanos. Jūnijā šādu piesardzību daļēji varētu skaidrot ar atsevišķu sektoru vēl arvien zemo (lai gan augušo) aktivitātes līmeni. Iespējams, to iespaido arī dīkstāves pabalstu pieejamības noslēgums brīdī, kad nenoteiktība par vīrusa attīstību ir augsta.

Optimisma mazināšanos Latvijā jūlijā rāda Eiropas Komisijas publicēto noskaņojuma aptauju dati.

Tajos, iespējams, jau iezīmējas jaunie saslimstības uzliesmojumi vairākās pasaules valstīs. Šie uzliesmojumi, lai gan nes mazāk upuru, tomēr no jauna iedveš neziņu un uzspodrina modrību. Vienlaikus ir vairāki priekšnoteikumi (uzkrājumu līmenis, mazāki ar pandēmiju saistītie ierobežojumi), kas ļauj gaidīt tautsaimniecības izaugsmi arī 3. ceturksnī.

Detalizēti dati par IKP izlietojumu un pievienotās vērtības pārmaiņām nozaru dalījumā gaidāmi augusta beigās.
 

APA: Paula, D. (2024, 23. apr.). Gaidītā izaugsme neizpaliek, bet neizgaist arī neziņa. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5272
MLA: Paula, Daina. "Gaidītā izaugsme neizpaliek, bet neizgaist arī neziņa" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 23.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/5272>.

Līdzīgi raksti

Restricted HTML

Up