30.09.2014.

Iekšzemes kopprodukta "būvniecība" un būvniecība kā visstraujāk augošā nozare 2.ceturksnī

Šoreiz ekonomikas procesu vērotājiem nācās apbuņoties ar pacietību, jo precizētais 2. ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājs tika publicēts teju mēnesi vēlāk nekā ierasts. Tas saistīts ar korekcijām visā IKP laika rindā līdz ar jaunās Eiropas nacionālo un reģionālo kontu EKS 2010 metodoloģijas ieviešanu. Šādu pāreju veic arī citas Eiropas valstis.

Lai gan dažādu rādītāju aprēķini ir tikuši pilnveidoti ik pa brīdim, tomēr šoreiz pārmaiņas ir visaptverošākas un dažu valstu IKP līmeņus un pieauguma tempus statistiķi koriģējuši ievērojami. Detalizētāk par pāmaiņām metodoloģijā var lasīt Centrālās statistikas pārvaldes sagatavotajā materiālā, kā arī Eurostat mājas lapā.

Lai gan korekciju ir gana daudz, tomēr lielāko ievērību, iespējams, izpelnīsies fakts, ka tagad ir iekļauti arī nelegālās ekonomikas (kontrabandas, prostitūcijas, narkotiku tirdzniecības u.c.) un valsts budžetā neieskaitīto nodokļu jeb slēptā pievienotās vērtības nodokļa novērtējumi. Iepriekš IKP tika ieskaitīta tikai pārskatos neietvertā (kā darbības veids legālā) saimnieciskā darbība.

Tāpat kā rādītāju pārrēķināšana, arī šo korekciju novērtēšana prasa laiku, tāpēc par labojumiem laika rindā un IKP apjomā pārdomas varēsim paust vēlāk, bet patlaban atgriezīsimies pie tautsaimniecības norisēm 2. ceturksnī, par kurām nu ir pieejams izvērstais IKP rādītājs nozaru, izlietojuma, ienākumu dalījumā.

IKP 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga par 0.9% (izslēdzot sezonalitātes radītos efektus), savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu izaugsme bijusi 2.3% apmērā – gada tempam turpinot pakāpeniski sarukt.

2. ceturksnī galvenais IKP izaugsmes nodrošinātājs ir bijis privātais patēriņš (kāpums par 2.3%; nodrošināja 1.4 procenta punktus (p.p.) IKP pieaugumā), kura līderpozīcijas pēdējos gados palīdz nodrošināt vidējās algas un nodarbinātības palielināšanās. Investīciju kāpums bijis mērenāks (1.8%; 0.4 p.p.), bet ir vērojamas straujākas pārmaiņas pamatlīdzekļu struktūrā - sarūk kapitālpreču (t.sk., mašīnu, iekārtu) imports, bet investīciju līmeni palīdz noturēt samērā strauja būvniecības izaugsme. Arī eksporta izaugsme ir bijusi līdzīga investīciju pārmaiņām, bet lielāka īpatsvara dēļ ietekme uz IKP pieaugumu ir nozīmīgāka (1.7%; 0.9 p.p.). Imports šoreiz palielinājies straujāk (par 2.3%), tādējādi nosakot 1.4 p.p. negatīvo devumu IKP pārmaiņās.

No nozaru puses raugoties, straujāko gada pieauguma tempu 2. ceturksnī uzrādīja būvniecības nozare, kas augusi par 15.8% tādējādi veidojot arī būtiskāko devumu kopējā IKP gada izaugsmē (0.8 p.p.). Tāpat pozitīvu devumu IKP izaugsmē sniedza tirdzniecība (1.7%; 0.2 p.p.), transports un uzglabāšana (2.2%; 0.2 p.p.), kā arī valsts pārvalde (4.4%; 0.3 p.p.). Negatīvi izaugsmi ietekmēja ieguves rūpniecība un enerģētika (-5.4%; -0.2 p.p.) un operācijas ar nekustamo īpašumu (-2.8%; -0.3 p.p.).

Ģeopolitisko notikumu fonā 2. ceturkšņa IKP sniegums vērtējams kā labs, bet 3. ceturkšņa rezultātos dažādi pretēji vērsti faktori iezīmēsies vēl spilgtāk. Pēc sankciju ieviešanas augustā pesimisms audzis praktiski visos segmentos – pasliktinājies iedzīvotāju, rūpnieku, tirgotāju un pakalpojumu sniedzēju noskaņojums. Vienīgi būvnieku noskaņojums pēdējos mēnešos ir uzlabojies.

Kopumā to eksporta preču klāsts, kuru skārušas sankcijas, nav liels. Tomēr tautsaimniecību ietekmē visu tās dalībnieku uzvedība. Ja iedzīvotāji kļūst piesardzīgi, tad var strauji samazināt tēriņus, kas savukārt nozīmē vēl sliktākas iespējas ražotājiem, tirgotājiem u.c. Vēl nozīmīgāk izaugsmi var bremzēt investīciju lēmumu atlikšana, īpaši runājot par ieguldījumiem rūpniecībā. Tādējādi ekonomikas dalībnieku noskaņojuma pasliktināšanās ir slikta ziņa izaugsmei, kas eksporta ierobežojuma radīto negatīvo tiešo ietekmi var vēl pastiprināt.

No otras puses, 3. ceturksnī tautsaimniecīnu "sildīt" palīdz daži iekšzemes faktori, kuri ir veicinājuši arī būvniecības sektora aktivitāti 1. pusgadā:

  1. Grozījumi Imigrācijas likumā, kas stājās spēkā 1. septembrī un paredz augstākas prasības[1] termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanai. Vēlme pagūt piedāvāt iegādei dzīvojamās platības termiņuzturēšanās atļauju potenciālajiem tīkotājiem atbilstoši zemākiem, tātad pieejamākiem kritērijiem, stimulēja dzīvojamo ēku būvniecību.
  2. Vēlēšanu ietekme. Tautsaimniecībā ieplūst vēlēšanu kampaņu izdevumi – reklāmas, frizūras, degviela vēlētāju apciemošanai. Citējot klasiķus - buldozeri un krāni (un nauda) strādā. Interesanti, ka šogad būvniecībā krietnāku izaugsmi uzrāda skolu būvniecība un remonts. Atļaušos minēt, ka arī šos darbus varētu būt stimulējis Saeimas vēlēšanu tuvums.

Kā redzams, šie galvenokārt ir faktori ar īstermiņa ietekmi, tādēļ gada nogalē to sildošais efekts būs beidzies. Tomēr šajā brīdī klāt varētu nākt vēl cits izaugsmi stiprinošs faktors – Liepājas Metalurga darbības atjaunošana. Tāpat kā iepriekš, tā arī turpmāk, investīcijas palīdz noturēt ES fondu finansētie infrastruktūras projekti.

Šogad vērojama ne vien skolu, administratīvo ēku un dzīvojamo ēku būvniecība, bet arī straujāka viesnīcu celtniecība. Tas varētu būt saistīts ar pieprasījuma kāpumu – tūristu plūsmas arvien aug, sava loma kāpumā ir arī Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam, un būs - Latvijas kā ES prezidējošās valsts statusam.

Kopumā varam secināt, ka, ņemot vērā Krievijas-Ukrainas konflikta un Krievijas sankciju negatīvo ietekmi, IKP izaugsme Latvijā ir bijusi salīdzinoši noturīga. Bet šis noturīgums ir ar īstermiņa raksturu, un ilgstoši izaugsmi nedz privātais patēriņš, nedz dažādu iemeslu dēļ augošā būvniecības nozare nespēs uzturēt. Joprojām gan kā pozitīvā vēsts jāatzīmē mūsu eksportētāju spēja samērā elastīgi un ātri piemēroties situācijai un mainīt eksporta tirgus. Tomēr bažas par ārējo pieprasījumu un izaugsmei nepieciešamajām investīcijām ražojošajā sektorā saglabājas, un Latvijas Bankas IKP prognoze 2014. gadam ir atkārtoti samazināta – no 3.3% uz 2.9%.

 


[1] Galvenie likuma grozījumi: paaugstināta minimālā nekustamā īpašuma (un vairs ne vairāku kopā skaitītu) vērtība no 142300 eiro Rīgas reģionā un 71150 eiro pārējā teritorijā uz vienu noteikto limitu – 250000 eiro. Par pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju jāsamaksā valsts budžetā 5% no nekustamā īpašuma vērtības.

APA: Rutkovska, A. (2019, 15. nov.). Iekšzemes kopprodukta "būvniecība" un būvniecība kā visstraujāk augošā nozare 2.ceturksnī. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/964
MLA: Rutkovska, Agnese. "Iekšzemes kopprodukta "būvniecība" un būvniecība kā visstraujāk augošā nozare 2.ceturksnī" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 15.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/964>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up