09.08.2012.

Iekšzemes kopprodukts 2. ceturksnī turpinājis augt

Saskaņā ar Centrālas statistikas pārvaldes ātro novērtējumu iekšzemes kopprodukts (salīdzināmajās cenās, izņemot sezonālo ietekmi) 2012. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar gada 1. ceturksni ir palielinājies par 1.0%. Tas ir pieklājīgs sniegums, īpaši uz citu valstu fona, kuru izaugsme Eiropas parādu krīzes ietekmē būtiski palēninājusies. Tomēr šāda attīstība liecina arī par pakāpenisku Latvijas ekonomikas sabremzēšanos, it īpaši salīdzinot ar straujo attīstību pērnā gada vidū, kad IKP ceturkšņa pieauguma tempi bija pusotru-divas reizes straujāki. Savukārt, kā jau varēja gaidīt, gada pieauguma temps vairs nesasniedza 1. ceturkšņa izaugsmes līmeni un samazinājās līdz +5.1% (tātad teju par diviem procentpunktiem zemāks kā 1. ceturksnī).

Ir dzirdēts joks: "Tiklīdz tev rokās ir visi trumpji, dzīve pēkšņi sāk spēlēt šahu". Līdzīgi mēs varētu raksturot pēdējo gadu norises Latvijas tautsaimniecībā. Pēc sūri grūti panāktās savas saimniecības sakārtošanas, globālā ekonomika sākusi pamatīgi niķoties. Skumji apzināties - ja nebūtu globālo ķibeļu, tad mūsu tautsaimniecības attīstības izaugsmes tempi būtu krietni jaudīgāki, un arī iedzīvotāju pirktspējas uzlabojums būtu pārliecinošāks.

Tomēr raugoties no otras puses, mums tik tiešām šobrīd rokās ir trumpji, varbūt ne paši stiprākie, bet katrā ziņā pieklājīgs kāršu komplekts labai zoles partijas izspēlei. Turklāt šajā ekonomiskās nenoteiktības fonā daudzi "palaidīs garām", bet drosmīgie var arī pacelt no galda "kreiceni" un pīķa dāmu. Šo domu īpaši spēcina ziņas no atsevišķām nozarēm par jaunu tirgus daļu izcīnīšanu eksporta tirgos un dažiem pat ļoti ambicioziem plāniem – piemēram, zivrūpnieki solās jau drīzumā atklāt jaunas ražotnes un palielināt eksportu uz Eiropas tirgiem, tā teikt - konkurentiem "parādīt, kur vēži ziemo". Varbūt ne gluži vēži, bet Baltijas jūras zivis gan.

Kādi trumpji tad mums ir? Krīzes laikā uzlabotā konkurētspēja un pozitīvākais noskaņojums Eiropā tieši mūsu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs. Turklāt tik pārliecinoši, it kā būtu paņemts lielāko Latvijas preču un pakalpojumu importētājvalstu saraksts un piešķirti tām augstākie uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji. Protams, pieprasījums ir augstāks tieši tajās valstīs, kur situācija ir labāka. Tomēr šīs galvenās tirdzniecības partnervalstis jau ilgāku laiku ir ar stabilu īpatsvaru Latvijas eksportā. Palūkosim, kā tas izskatās skaitļos:

  • Eiropas Komisijas publicētais ekonomikas noskaņojuma rādītājs pozitīvā zonā, t.i., virs 100 punktiem, šā gada janvārī‑jūlijā ir bijis tikai piecās Eiropas valstīs. Latvijā uzņēmēji un patērētāji bijuši visoptimistiskākie (103.9 punkti). Nākamās sarakstā seko Vācija (102.9 punkti), Igaunija (102.4 punkti), Zviedrija (101.3 punkti) un Lietuva (100.2 punkti).
  • Ja aplūkojam Latvijas preču un pakalpojumu eksporta sadalījumu pa valstīm vidēji 2008. ‑ 2011. gados, tad Eiropas valstu grupā tieši minētais četrinieks veido lielāko īpatsvaru: Lietuva (13.7%), Igaunija (11.2%), Vācija (7.6%) un Zviedrija (5.6%).

Tomēr nākotne joprojām ir neziņas pilna. Diemžēl arī šie pēdējie bastioni pamazām zaudē savus pozitīvisma augstumus. Vācijas ekonomikas noskaņojuma rādītājs jūlijā pasliktinājās par 3.7 punktiem, noslīdot zem 100 punktu atzīmes. Lai arī ne tik strauji kā citviet Eiropā, tomēr arī Lietuvas un Igaunijas noskaņojuma rādītāji pakāpeniski slīd uz leju. Svarīga būs arī naftas cenu dinamika, īpaši ņemot vērā Krievijas tautsaimniecības izaugsmes perspektīvas. Arī šis tirgus līdzās augstāk minētajām Eiropas valstīm ir ļoti nozīmīgs Latvijas eksportam. No 2008-2011. gadam vidēji eksporta uz Krieviju daļa bija 8.9%.

Pieauguma tempu pakāpenisks samazinājums redzams jau pašreiz, augstākas bāzes ietekmes dēļ to īpaši labi var novērot gada pieauguma tempiem, t.i., salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Rūpniecības izlaide 2. ceturksnī palielinājās par 5.1% (1. ceturksnī bija 8.3% kāpums). Mazumtirdzniecībai 2. ceturksnī saglabājās augsts pieauguma temps – 7.9%, tomēr 1. ceturksnī tas bija galvas tiesu augstāks (+11.7%). Ja mazumtirdzniecībai pieskaita arī automobiļu pārdošanu, tad tempu sarukums ir vēl būtiskāks – no 11.3% 1. ceturksnī uz tikai 4.9% 2. ceturksnī. Tāpat pieauguma tempu kritums novērojams transporta nozarē – ostu kravu pārvadājumiem (rēķinot tonnās pēc faktiskā pārvadāto kravu svara) pieauguma temps sarucis no 22.6% uz 12.2%, dzelzceļa kravu pārvadājumiem – no 16.0% uz 9.7%.

Pieauguma tempu samazināšanās dinamika nav beigusies, tā diemžēl saglabāsies arī turpmāk. Un kamēr vien netiks rasti kādi pārliecinošāki risinājumi Eiropas ekonomikas problēmām, nav izslēgti arī reāli apjomu kritumi atsevišķās nozarēs un arī iekšzemes kopprodukta turpmāka sabremzēšanās.

Precizēts un izvērsts 2. ceturkšņa IKP tiks publiskots 7. septembrī. Iepriekšējos ceturkšņos IKP tika koriģēts uz augšu (uz augstākiem izaugsmes tempiem), ļoti iespējams, ka šoreiz datu korekcija tomēr būs pretējā virzienā – uz leju.

APA: Rutkovska, A. (2019, 15. nov.). Iekšzemes kopprodukts 2. ceturksnī turpinājis augt. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1154
MLA: Rutkovska, Agnese. "Iekšzemes kopprodukts 2. ceturksnī turpinājis augt" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 15.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1154>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up