27.04.2023.

IKP 1. ceturksnī uzplaukst līdz ar pirmajiem pavasara ziediem

Ilustratīvs attēls ziedi
Foto: LETA

Aprīlī pasaule svin joku dienu, un mūsu platuma grādos sāk straujāk plaukt pavasara puķes. Pirms dažām dienām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie precizētie iekšzemes kopprodukta (IKP) dati par 2022. gada 4. ceturksnī pavēra priekškaru uz citādu 2022. gada nogali, un gandrīz apaļās nulles sportiskais palēciens līdz +1.2% ceturkšņa laikā varēja izskatīties gandrīz pēc joka. Taču atkārtots joks vairs neesot joks: jāsāk ticēt, ka pirktspējas krituma apstākļos tautsaimniecības dalībnieki varonīgi turējušies pie optimisma, izlietojot gan pandēmijas laika uzkrājumus, gan valdības atbalstu enerģijas cenu krīzē. Tāpat arī minimālās algas pieaugums no šā gada sākuma uzlabo iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu līmeni. CSP ātrais novērtējums par šā gada 1. ceturksni rāda, ka tautsaimniecībā turpinājusies pozitīva izaugsme, t.i., IKP palielinājies par 0.5% pret iepriekšējā gada pēdējo ceturksni (sezonāli koriģēti dati).

Karš Ukrainā ir ieildzis. Vismazāk gribētos ticēt, ka notikumi frontē būtu kļuvuši par attālu fonu, pie kura pierod. Globālo resursu un enerģijas piegāžu pārkārtošana ir ļāvusi normalizēties resursu cenām pasaules tirgū. Vienlaikus nenoteiktība saglabājas augsta, un 1. ceturksnī augstā inflācija vēl arvien būtiski ietekmēja pirktspēju. Savukārt pieejamais valdības atbalsts enerģijas cenu krīzē, tāpat arī noturīgais darba tirgus un būtiska minimālās algas paaugstināšana darbojušies kā atsvars negatīvo faktoru kopumam. Eiropas Komisijas aptauju dati 1. ceturkšņa laikā rādīja nelielu, pakāpenisku tautsaimniecības dalībnieku noskaņojuma uzlabošanos (tā gan nesaglabājas aprīļa aptaujā). Pēdējā laika gausā investīciju dinamika, kas pēdējos ceturkšņos iemaldījusies arī ieguldījumos mašīnās un iekārtās, neiezīmē rožainu ainu produktivitātes kāpumam, kas savukārt var ierobežot eksporta aprises.

Īstermiņa dati par nozaru attīstību 1. ceturksnī vēl ir visai nepilnīgi. Ienākumu un noskaņojuma uzlabošanās ir ļāvusi pēc decembrī vērotā sarukuma šā gada pirmajos mēnešos atdzīvoties tēriņiem mazumtirdzniecībā. Nepārtikas preču mazumtirdzniecību un tāpat arī pieprasījumu atsevišķās pakalpojumu nozarēs varētu būt veicinājušas iedzīvotāju raizes par uzkrājumu vērtības zudumu, tādējādi izšķiroties par labu to izlietošanai. Ziemas plūdi veicināja elektroenerģijas izstrādi hidroelektrostacijās, ļaujot enerģijas nozarei ražošanas apjoma ziņā “pacelt galvu virs ūdens”. Tajā pašā laikā apstrādes rūpniecības izlaide gada pirmajos mēnešos salīdzinājumā ar pērnā gada līmeni bija vājāka, un to nespēja “izvilkt” pieaugums augsto tehnoloģiju nozarēs. Colliers dati par 1. ceturksni rāda neaizpildīto biroju telpu īpatsvara pieaugumu (A un B1 klasē tas jau ilgāku laiku pārsniedz arī līdzīgus rādītājus pārējās Baltijas valstīs), kas varētu būt dažādu nozaru nogaidošas pozīcijas signāls, kas atbalsojas nekustamā īpašuma tirgū.

Maiju mēdzot saukt gan par lapu, gan dzegužu mēnesi, un maijā svinam valsts svētkus. Lai dzeguze laikā starp trompetnarcisēm un trompetlilijām neaizkūko 2. ceturkšņa IKP!

Precīzāk 1. ceturkšņa izaugsmes dinamiku būs iespējams vērtēt maija beigās, līdz ar izvērsto IKP datu publicēšanu.

APA: Paula, D. (2023, 09. jun.). IKP 1. ceturksnī uzplaukst līdz ar pirmajiem pavasara ziediem. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5906
MLA: Paula, Daina. "IKP 1. ceturksnī uzplaukst līdz ar pirmajiem pavasara ziediem" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 09.06.2023. <https://www.makroekonomika.lv/node/5906>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up