29.04.2021.

IKP kritumu bremzē pielāgošanās un atbalsta pieejamība

Foto: Shutterstock

Pandēmijas otrā viļņa laikā ārkārtējā situācija bijusi spēkā ilgāk, taču ekonomikas dalībnieku noskaņojums saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) datiem kopumā nekļuva tik pesimistisks kā pērn, pārdzīvojot pirmo vilni. Būtiski atšķiras skaidrība un pārliecība par valdības atbalsta pieejamību, kā arī ievērojami mainījusies ekonomikas dalībnieku spēja pielāgoties. Tas atspoguļojas tautsaimniecības izaugsmē.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada 1. ceturksnī sarucis par 2.6% ceturkšņa laikā (salīdzinājumam – 2020. gada 2. ceturksnī tie bija 7.0%) un par 2.1% gada laikā (sezonāli un kalendāri koriģēti dati). Atsevišķas nozares ļoti elastīgi reaģē uz ierobežojumu izmaiņām.

Ierobežojumi neviendabīgi ietekmē dažādu nozaru attīstību. Daudzas pakalpojumu nozares 1. ceturksnī bija pakļautas visai stingriem darbības ierobežojumiem klātienē, un ne vienmēr attālinātais pakalpojums ir iespējams / pietiekami labs risinājums.

Ražojošajās nozarēs saskaņā ar CSP ātro novērtējumu arī šā gada pirmajos mēnešos situācija bijusi salīdzinoši labāka nekā pakalpojumos, tomēr tas nenozīmē, ka tām klājies pavisam labi.

Apstrādes rūpniecībai sekmes gada pirmajos divos mēnešos bija vājākas nekā pērnā gada nogalē. Vairākas rūpniecības nozares saskaras ar izejmateriālu un komponenšu trūkumu, kā arī konteineru pieejamību pārvadājumiem. Tas ietekmē ražošanas apjomu un izmaksas. Problēmas novērojamas metālapstrādē un mašīnbūvē, kokrūpniecībā, elektronikas un elektrisko iekārtu ražošanā u.c. Būvniecībā šis gads sākās ar ziemu tās klasiskajā izpratnē, tādējādi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu veikt būvdarbus tādā pašā apjomā visticamāk nebija iespējams.

Mazumtirdzniecības attīstība diezgan labi ataino ierobežojumu pārmaiņas pa mēnešiem: kad tirgotāju durvis patērētājiem slēgtas, ir redzams, vai vēl palicis vaļā plašāks logs vai tikai vēdlodziņš.

Jau februārī, kad tika paplašināts klātienē tirgojamo preču klāsts, kā arī klātienes tirdzniecībai pilnībā tika atvērtas noteiktas tirdzniecības vietas, pieauga šo tirgotāju apgrozījums.

Tendence turpinājās martā (jo jaunie noteikumi februārī nebija spēkā visu mēnesi), mazumtirdzniecības apgrozījumam salīdzināmās cenās augot par 6.9% salīdzinājumā ar februāri un par 3.2% pārsniedzot iepriekšējā gada marta līmeni. Pielāgošanos apstākļiem demonstrē arī attālinātā mazumtirdzniecība, kuras apjoms katrā pandēmijas vilnī auga. Tā kā aprīlī līdz ar ārkārtējās situācijas pārtraukšanu vēlreiz mainījās nosacījumi tirdzniecībai klātienē, daudzu tirdzniecības vietu darbības atsākšanās visticamāk būs redzama nākamajos datos. To rāda arī EK publicētie aprīļa noskaņojuma dati: teju lēcienveida uzlabojums vērojams vairākuma ekonomikas dalībnieku noskaņojumā, īpaši pakalpojumos un mazumtirdzniecībā.

Palielinoties vakcinēto iedzīvotāju īpatsvaram un mazinoties kopējam saslimstības līmenim, pakāpeniska ierobežojumu mazināšana ļaus strauji palielināt patēriņu, izmantojot pandēmijas laikā izveidojušos piesardzības un piespiedu uzkrājumus. Tādējādi ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās otrajā ceturksnī, iespējams, vēl būs pakāpeniska, taču otrajā pusgadā varētu būt visai strauja.

Detalizēti dati par IKP izlietojumu un pievienotās vērtības pārmaiņām nozaru dalījumā gaidāmi maija beigās.

APA: Paula, D. (2021, 10. may.). IKP kritumu bremzē pielāgošanās un atbalsta pieejamība. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5203
MLA: Paula, Daina. "IKP kritumu bremzē pielāgošanās un atbalsta pieejamība" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 10.05.2021. <https://www.makroekonomika.lv/node/5203>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up