11.03.2011.

IKP mēreni aug piecus ceturkšņus pēc kārtas

Centrālās statistikas pārvaldes precizētais rādītājs apliecina, ka iekšzemes kopproduktam (IKP) 2010. gada pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni bija vērojams 1.1% kāpums. Savukārt salīdzinājumā ar 2009. gada 4. ceturksni, tas ir, gada laikā IKP ir audzis par 3.6%. 

Ar negatīvu gada pieaugumu pirmajā pusgadā, savukārt pozitīvu – otrajā, gads kopumā noslēdzās ar gandrīz neitrālu rezultātu. Precīzāk: kopējais reālais IKP 2010. gadā salīdzinājumā ar 2009. gadu saruka par 0.3%. Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, IKP pagājušajā gadā pat nedaudz pieaudzis.

2010. gadā 4. ceturksnī bāzes efekta dēļ privātajā patēriņā fiksēts 5.2% liels kāpums salīdzinājumā ar 2009. gada 4. ceturksni, tomēr kopumā gada laikā izaugsme drīzāk vērtējama kā ļoti gausa un nepārliecinoša. Vairāku faktoru ietekmē gada nogalē atkal pieauga iedzīvotāju piesardzība tēriņos. 2011. gada valsts budžeta fiskālās konsolidācijas pasākumi ieguva precīzākas aprises un apstiprināja gaidāmo nodokļu sloga pieaugumu – tātad negatīvu ietekmi uz pirktspēju. Spilgtāk izpaudās arī negatīvas norises ārvalstu tirgos, palielinot bažas par turpmāko tautsaimniecības izaugsmi.

Investīciju dinamikā lūzuma brīdis bija 2010. gada 3. ceturksnis, kad investīciju līmenis beidza straujo kritumu. 4. ceturksnī kopējā pamatkapitāla veidošanā vēl bija novērojams neliels kritums (par 1.8%), bet, vērtējot to uz iepriekš pieredzētā ļoti straujā krituma fona, jārunā par gandrīz nemainīgu līmeni. Runājot par investīcijām, ir labā un sliktā ziņa. Labā ziņa: krietni pieaugušas izsniegtās būvatļaujas rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībai, tātad produktīvajām investīcijām, kas ir pamats ekonomiskai izaugsmei. Sliktā ziņa: investīciju līmenis vērtējamas kā zems, tātad nepietiekams straujākas tautsaimniecības izaugsmes nodrošināšanai. Ir gan vēl viena piesardzīgi pozitīva ziņa: starptautiskā reitingu aģentūraStandard&Poor's dažas dienas atpakaļ paaugstināja Latvijas reitinga nākotnes izredzes no stabila uz pozitīvu vērtējumu, tomēr, kamēr nebūs skaidrības par nodokļiem un 2012. gada budžetu, tas, visticamāk, nebūs pietiekams uzticamības apliecinājums un ierobežos jaunu ārvalstu investīciju piesaisti.

Reālais preču un pakalpojumu eksports 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2009. gada 4. ceturksni palielinājās par 13.8%. Eksporta augšupeja sekmējas gan atgūtās konkurētspējas, gan ārējā pieprasījuma uzlabošanās dēļ. Tomēr pieauguma temps sāk nedaudz mazināties, un šāda dinamika prognozējama arī turpmāk gan augstākas bāzes, gan straujākai jaudu paplašināšanai nepietiekamā investīciju līmeņa dēļ.

Preču un pakalpojumu imports 4. ceturksnī nozīmīgi palielinājās – par 16.7%. Līdz ar ārējā pieprasījuma kāpumu aug arī nepieciešamība pēc eksporta preču ražošanai nepieciešamiem izejmateriāliem, kas paaugstina arī importa apjomus. Arī lēnā iekšzemes pieprasījuma uzlabošanās tomēr veicina lielākus importa apjomus.

Vērtējot nozaru sniegumu, jāteic, ka 2010. gadā tāpat kā 4. ceturksnī straujākā izaugsme bija apstrādes rūpniecībā, kas sniedza galveno devumu ekonomikas izaugsmē. 3. un 4. ceturksnī strauji atkopās tirdzniecība, kas arī nodrošināja ievērojamu pozitīvo devumu gadā kopumā. Arī transporta un sakaru nozare, kā arī elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde pozitīvi ietekmēja kopējo izaugsmi. Būvniecībā gada izteiksmē bija vērojams kritums, veidojot lielāko negatīvo ietekmi uz pievienotās vērtības kāpumu, taču tās krituma temps piebremzējās. Būvniecības konfidences uzlabojums un izsniegto būvatļauju skaita kāpums atsevišķos segmentos ļauj secināt, ka nozares attīstībā iezīmējās uzlabošanās tendences.

Latvijas ārējā atvērtība ir nozīmīga – 2010. gadā preču un pakalpojumu eksporta un importa kopsumma veido 107.6% no IKP (praktiski līdzīgās daļās: eksports – 53.4%, imports - 54.2%). Šī ietekme ir jūtama gan pieprasījumā pēc dažādām preces, gan tirdzniecības nosacījumos, proti, importa un eksporta cenu pārmaiņu starpībā. 2010. gada otrajā pusgadā tirdzniecības nosacījumi uzlabojās – eksporta cenu kāpums apsteidza importa cenu pieaugumu, dodot iespēju eksportētājiem nopelnīt vairāk. Maza un atvērta tautsaimniecība ir lielā mērā pakļauta globālajiem notikumiem, tādēļ ar zināmu "vecas plates" atkārtošanās kaitinošu uzstājību atkal jāatzīmē, ka arī turpmāko IKP dinamiku lielā mērā noteiks norises pasaulē.

APA: Rutkovska, A. (2019, 21. nov.). IKP mēreni aug piecus ceturkšņus pēc kārtas. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1309
MLA: Rutkovska, Agnese. "IKP mēreni aug piecus ceturkšņus pēc kārtas" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1309>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up